"Baltijas valstu lauksaimnieku tikšanās galvenais mērķis bija vienoties par turpmāko sadarbību – vai uz kopīgo mērķi par taisnīgu tiešmaksājumu nodrošinājumu visiem ES lauksaimniekiem mēs, visas Baltijas valstis, ejam kopā vai katrs tomēr atsevišķi [..]. Saprašanās memorands kalpos par pamatu, lai nākamreiz tiktos februārī jau citā valstī, Igaunijā, un konkrētāk runātu par darāmajiem darbiem, nepieciešamajiem resursiem un diskutētu par Kopējās lauksaimniecības politikas pozīciju," uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ES lauksaimniecības un lauku attīstības lietu biroja pārstāve Nora Lapiņa.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes locekle Aija Balode skaidro, ka sanāksmē Siguldā panākta vienošanās, ka katrā valstī tika nozīmēts koordinators, lai tiktu nodrošināta koordinēta informācijas apmaiņa. Tāpat tikšanās laikā nolemts, ka līdz 20.janvārim tiks saskaņota kopīgā Baltijas valstu deklarācija, ko 20.janvārī Berlīnē "Zaļajā nedēļā" parakstīs visu Baltijas valstu zemkopības ministri un lauksaimnieku organizācijas.
LOSP valdes loceklis Armands Krauze uzsver, ka vissvarīgākais, ka lauksaimnieku organizācijas nolēma vienotam darbam nominēt konkrētus cilvēkus ar konkrētām pilnvarām, kuri turpmāk strādātu, lai aizstāvētu Baltijas lauksaimnieku intereses. Turpmāk Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji tiksies regulāri, saskaņos savas darbības un tādejādi centīsies panākt labākus rezultātus ES tiešmaksājumu izlīdzināšanai.
"Katrai Baltijas valstij atsevišķi resursi ir mazi, tādēļ divtik liela uzmanība jāpievērš tam, cik efektīvi tie tiek izmantoti. Šīs kopīgās tikšanās laikā panāktā vienošanās ar Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku organizācijām par koordinētu informācijas plūsmu, konkrētiem katras valsts pārstāvjiem darbam ar Briseli un regulāru tikšanās grafiku ir būtisks solis, lai cīņu par ES tiešmaksājumiem vērstu mums labvēlīgā virzienā," akcentē Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju (NVO) sanāksmē bija pārstāvētas visas Latvijas un Igaunijas, kā arī trīs no četrām Lietuvas lauksaimnieku NVO. No Latvijas sanāksmē piedalījās LOSP, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Zemnieku saeima, Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija un Latvijas Zemnieku federācija (LZF)- deleģētie pārstāvji.
Jau vēstīts, ka šobrīd Latvijas zemnieki saņem viszemākos platības maksājumus ES dalībvalstu vidū - 63 latus par hektāru, kamēr vidējais līmenis ES ir 186 lati par hektāru un dažas dalībvalstis saņem pat 420 latus par hektāru. Latvijas mērķis ir panākt, lai latviešu zemnieki saņemtu vismaz 80% no ES vidējiem platības maksājumiem, kas dotu iespēju pēc 2013.gada Latvijas lauksaimniekiem saņemt ne mazāk par 148 latiem par hektāru.
Eiropas Komisija piedāvāja no 2014.gada pārdalīt finansējumu no tām ES dalībvalstīm, kuras tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa (268 eiro jeb 186 lati par hektāru) uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa, Latvijai paredzot papildus jau esošajiem tiešajiem maksājumiem saņemtu klāt apmēram 50 eiro (35 latus).
Šis priekšlikums Latvijai nav pieņemams, jo arī pēc šī maksājumu pieauguma lauksaimnieki Latvijā saņemtu zemākos ES tiešmaksājumus visu ES dalībvalstu vidū. Tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniekiem ir viena no Latvijas prioritātēm ES daudzgadu - 2014.–2020.gada – budžetam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
