Foto: PantherMedia/Scanpix

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) iecerējis uzsākt komercdarbību jomās, kas ir ārpus birojam noteiktajām kompetencēm, portālam "Delfi" pavēstīja Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Neizprotot šādu rīcību, būvniecības nozares pārstāvji un eksperti atklātā vēstulē ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) lūdz izvērtēt BVKB darbību un īstenoto aktivitāšu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas un Būvniecības likumiem.

Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērš uzmanību uz BVKB publicēto informāciju par plāniem sniegt būvju un būvprojektu ekspertīžu maksas pakalpojumus un tā iniciēto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par cenrāža noteikšanu šiem pakalpojumiem.

"Šāda darbība ne vien būtiski pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās BVKB funkcijas un kompetenci, bet arī faktiski nozīmē nozari uzraugošās institūcijas iesaistīšanos komercdarbības veikšanā," skaidro būvnieki.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem BVKB ir tiesīgs tikai organizēt, bet ne pašrocīgi veikt būvju un būvprojektu ekspertīzi tā uzraudzības lokā esošajos objektos. Biroja pārziņā ir organizēt attiecīgās ekspertīzes veikšanu objektos, kuru pasūtītājs ir valsts iestāde vai tās institūcijas, kā arī situācijās, kad starp būvniecības procesa dalībniekiem ir strīds un nepieciešams neatkarīgas ekspertīzes atzinums. Turklāt šis pakalpojums jāsniedz bez maksas. Savukārt būvprojektu un būvju ekspertīzi ēkām, kuru uzraudzība ir BVKB pārziņā, ir tiesīgi veikt tikai būvkomersanti, kas nodarbina attiecīgi sertificētus speciālistus.

Pēc Straumes teiktā, likumā noteikts, ka BVKB ir institūcija, kas veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību noteiktai ēku grupai, kā arī organizē to ekspertīzes. "Biroja ambiciozie plāni sniegt būvprojektu un būvju ekspertīzes pakalpojumus, uzņemoties privāto komersantu funkciju, ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem un draud izkropļot būvniecības nozares darbību," viņš uzsver.

Straumes vērtējumā biroja vadība pašlaik radījusi absurdu un labas pārvaldības principiem neatbilstošu situāciju. "Būtu neiedomājami, ja, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests sniegtu arī maksas audita pakalpojumus, konkurējot ar privātajiem uzņēmumiem jomā, kuru pati kontrolē un uzrauga," viņš skaidro.

LPS padomnieks Aino Salmiņš norāda, ka, ņemot vērā BVKB aktivitātes, Pašvaldību savienība ir lūgusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju izvērtēt, vai BVKB ir tiesības pašrocīgi veikt būvprojektu un būvju ekspertīzi.

"Komisijas atzinums bija nešaubīgs - normatīvais regulējums un tajā noteiktās kompetences nedod tiesības birojam veikt šādas ekspertīzes. BVKB pārziņā ir tikai organizēt ekspertīžu procesu, piesaistot tirgū strādājošus sertificētus speciālistus un slēdzot ar tiem līgumus. Turklāt, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, birojs nedrīkst iesaistīties komercdarbībā, nodrošinot ekspertīzes pakalpojumus par samaksu. Šāda rīcība arī ir klajā pretrunā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OCDE) prasībām un ir nepieļaujama," klāsta Salmiņš.

Pērn gada nogalē BVKB mājaslapā publicētajā informācijā minēts, ka sektoros, kur nebūs komersanti, kas spēj nodrošināt ekspertīzes publiskās personas vajadzībām, kā arī gadījumos, ja starp būvniecības dalībniekiem pastāvēs strīds un nepieciešama neatkarīga ekspertīze, birojs nodrošinās šādas ekspertīzes. Turklāt biroja paziņojumā minēts, ka 2016. gadā tiks tērētas 4800 stundas ekspertīžu organizēšanai, kuras par maksu īstenos būveksperti un BVKB speciālisti.

Atklāto vēstuli parakstījusi Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Rīgas domes Īpašuma departaments, kā arī citi būvniecības nozares eksperti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!