Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) raksturojis NAP2020 gan kā valsts "biznesa plānu", gan "sabiedrisko līgumu", kurā noteikts, ko valsts apņemas paveikt līdz 2020. gadam un ko tā sagaida no sabiedrības.

2017. gads ir NAP vidēja termiņa novērtējuma gads, kad jāsasniedz virkne NAP noteikto mērķu. Portāls "Delfi" izvērtēja dažādus NAP rādītājus, secinot – lai arī daži no tiem pārsniedz cerēto, lielākoties sasniegumi neatbilst gaidītajam. To, ka virkne NAP mērķu ir pārāk ambiciozi, atzīst arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Iepriekš viņš pieļāva, ka NAP būtu jāpārskata, bet tagad premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars skaidro, ka nav jēgas tam tērēt resursus: "Plāna darbība beidzas jau 2020. gadā, bet valdības rīcības plāns, kas ir ievērojami konkrētāks dokuments – 2018. gada nogalē".

Neskatoties uz to, ka esošais NAP nav ievērots, Kučinskis pauž apņēmību izstrādāt NAP laika posmam pēc 2020. gada. "Šādam dokumentam ir jābūt, bet tajā jābūt norādītiem konkrētiem uzdevumiem, izpildes termiņiem, kā arī atbildīgajiem par izpildi. Tam ir jābūt reālam plānošanas dokumentam, nevis vēlmju sarakstam, kurā katrs iekļauj to, ko gribētos tur redzēt," min premjers.

Piedāvājam iepazīties ar NAP paredzētajiem sasniegumiem, kas tā arī paliks nerealizēti, un ekspertu vērtējumu par NAP2020.