Pagājušajā gadā apmēram divas trešdaļas no Latvijas uz Krieviju eksportēto ziedu un augu stādu bija reeksports, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Kā informēja ministrijas pārstāvis Kaspars Funts, pagājušajā gadā Latvijas izcelsmes stādi - rozes, rododendri un acālijas, citas āra kultūras, dārzeņu un zemeņu stādi, spraudeņi, ziedoši augi, tulpju, narcišu sīpoli - uz Krieviju tika eksportēti 14 miljonu eiro apmērā.
Savukārt šā gada pirmajā pusgadā vien šī vērtība sasniedza jau 12,5 miljonus eiro, kas liecina par būtisku šo produktu eksportu uz kaimiņvalsti.
"Ja analizējam "Eurostat" datus, kas ietver arī reeksportu, būtiski atzīmēt, ka uz Krievijas tirgu tiek eksportēti 90% no kopējās stādu eksporta vērtības. Vienlaikus "Eurostat" dati par 2014.gadu rāda, ka no Latvijas uz Krieviju tika eksportēti stādi kopumā 34,5 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka apmēram divas trešdaļa nav Latvijas izcelsmes produkti, bet gan reeksports," norādīja Funts.
Kā ziņots, Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests ("Rosseļhoznadzor") varētu aizliegt ievest ziedus un citu augu produkciju no vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp no Latvijas, vakar pavēstījis kāds avots dienestā.
Ziedu importa iespējamais aizliegums no Vācijas, Čehijas, Slovākijas, Itālijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas tiek skaidrots ar to, ka šo valstu fitosanitārie dienesti sertificējot Nīderlandē audzētos ziedus un negarantējot to drošību, ievedot Krievijā.
"Cik mums zināms, nīderlandiešu puse jau faktiski pārtraukusi sertificēt savus ziedus, jo šajā valstī ir maz zonu, kas būtu brīvas no karantīnas objektiem," sarunā ar aģentūru "Interfax" izteicies avots.
Tāpēc šos ziedus sertificējot Polija, Vācija, Čehija, Slovākija, Itālija, Lietuva un Latvija.
"Rosseļhoznadzor" gatavojas šonedēļ nosūtīt šo valstu atbildīgajām iestādēm vēstules, kurās tikšot informēts par ziedu un visas pārējās augu produkcijas, tostarp stādu, ievešanas aizliegumu, ja tās turpinās sertificēt Nīderlandes produkciju.
Tikmēr Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš atzina, ka potenciālais lēmums stādu audzētājus īpaši neietekmēs, jo, pateicoties Krievijas tirgus neprognozējamībai, vietējie audzētāji stādus eksportē niecīgos daudzumos.
"Ar eksportu nodarbojas tikai viena audzētava, kam ir attiecīgais fitosanitārais sertifikāts, - zemnieku saimniecība "Ķikši". Pārējie orientējas uz Skandināviju un Eiropu, jo tur fitosanitārie noteikumi nav tik dramatiski kā tie, kurus izvirza Krievija, lai izslēgtu no tirgus konkurentus. Daži mēģinājuši vest stādus uz Krieviju, bet pie robežas bija spiesti griezties atpakaļ, un stādi bija pagalam. Lai gan šīs valsts tirgus ir ārkārtīgi plašs, tas diemžēl nekad nav bijis prognozējams," atzina Vītoliņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
