Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce konferencē teica, ka Somijas iesaistīšanās un savienojums ar šo valsti mainītu termināļa būvniecības ekonomiskos aspektus. Taču šī valsts ir definējusi, ka tai nav intereses par LNG termināli Baltijas valstīs.

Turpretī Ozoliņš vērsa uzmanību uz šā gada februāra ziņojumu par projektu "Balticconnector", kas paredz savienot Somijas un Igaunijas gāzes apgādes tīklus. Ziņojums publicēts Somijas kompānijas "Gasum" lapā, savukārt izpēte par projekta īstenošanu veikta ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Ziņojumā tai skaitā skarts jautājums par LNG importēšanu reģionā. Tajā minēts, ka optimāla vieta importa terminālim varētu būt Inkoo Somijā, tiesa, tajā pievērsta uzmanība tikai Igaunijas un Somijas teritorijām.

Savukārt Igaunijas Ārlietu politikas institūta enerģētikas pētnieks Andress Mae stāstīja, ka pērn oktobrī konferencē Igaunijā kāds soms informējis, ka Somija neplāno palielināt dabasgāzes patēriņu nākamo 5-7 gadu laikā. Viņš gan neizslēdza iespēju, ka Somija var mainīt savas domas.

Pētnieks arī pauda viedokli, ka Latvijai ir divas priekšrocības LNG termināļa būvniecībai Baltijas valstu vidū - gāzes uzglabāšanas iespējas un neaizsalstošās ostas. Viņš teica, ka Igaunijā, ja būvēs termināli, tas nebūs liels, kā arī mudināja nebūt optimistiem attiecībā uz lietuviešu plāniem, prognozējot, ka viņi noteikti īstenos savu projektu.

Vērtējot kaimiņvalstu projektus, Ozoliņš pauda viedokli, ka igauņi ir izstrādājuši "perfektu projektu", proti, ir zināmas plānotās izmaksas, finansējums, kapacitāte, vieta utt.