Foto: AP/Scanpix

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā nemazinās un pašlaik ir gandrīz divreiz augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, secināts jaunākajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014.gadā bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un salīdzinājumā ar 2013.gadu ēnu ekonomikas līmenis ir samazinājies tikai par 0,3% no IKP. Tās ir statistiski nenozīmīgas izmaiņas, tātad Latvijā ēnu ekonomikas līmenis saglabājies iepriekšējā gada apmērā, pētījuma prezentācijā stāstīja pētījuma autors "SSE Riga" docents Arnis Sauka.

Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika pērn mazinājusies straujāk. Pagājušajā gadā kaimiņvalstu ēnu ekonomika samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8% salīdzinājumā ar 2013.gadu.

Lietuvā un Igaunijā 2014.gadā ēnu ekonomika veidoja attiecīgi 12,5% un 13,2% no IKP.

Salīdzinājumam – 2013.gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 23,8%, Lietuvā – 15,3%, Igaunijā – 15,7% no IKP. 2012.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 21,1%, Lietuvā – 18,2%, Igaunijā – 19,2%.

Kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā nav mazinājies, tomēr ir mainījies ēnu ekonomikas sastāvs. 2014.gadā lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veidoja neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi, proti, izvairīšanas no nodokļu maksāšanas, kas pašlaik veido aptuveni 46% no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Ja šis aspekts pērn būtu mazinājies, tad Latvijā arī kopējais ēnu ekonomikas līmenis būtu mazinājies, vērtēja pētījuma autors.

Otrs lielākais īpatsvars Latvijas ēnu ekonomikā ir "aplokšņu algām" - pērn Latvijā tas veidoja 36,1% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma. "Aplokšņu algu" īpatsvars Latvijā pēdējo gadu laikā ir mazinājies, bet to kompensējusi augusī izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Pērn Latvijas uzņēmumi neuzrādīja lielāku savu ienākumu daļu kā iepriekšējos divos gados.

Savukārt neuzrādītie darbinieki veido 18% ēnu ekonomikas struktūrā Latvijā.

No Latvijas reģioniem lielāks ēnu ekonomikas īpatsvars ir Rīgā un Kurzemē.

Pētījums arī rāda, ka Latvijā vairāk ēnu ekonomikā iesaistās krievvalodīgie nekā latviski runājošie. Šis jautājums ir jāpēta antropologiem, bet Sauka, atsaucoties arī uz pētījumiem citās valstīs, izvirzīja hipotēzi, ka nodokļu maksāšanai vai nemaksāšanai ir saistība ar to, cik lielā mērā cilvēki ir integrēti sabiedrībā. Tātad ir jārisina arī sociālas problēmas. Tas vēlreiz apliecina, cik grūts ir ēnu ekonomikas apkarošanas darbs, atzīmēja Sauka.

Vērtējot ēnu ekonomikas mazināšanas centienus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda viedokli, ka ēnu ekonomikas apkarošana nav efektīvākais līdzeklis un ka būtu jāstrādā ar stimuliem, piemēram, jādomā, kā pacelt uzņēmumu efektivitāti, kā sekmēt eksportu. Arī kukuļus nav nekāda pamata dod valsts vai pašvaldības iestādē, kurā jautājumu var nokārtot uzreiz.

Ēnu ekonomikas pētījums veikts ar "SEB bankas" finansiālu atbalstu. Pētījuma autori ir Sauka un Tālis Putniņš. Pētījums apskata ēnu ekonomiku, pētot reģistrētos uzņēmumus. Katru gadu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiek veiktas aptuveni 500 telefonintervijas ar uzņēmējiem. Intervijas tiek veiktas sadarbībā ar SKDS.

Šogad pirmo reizi mēģināts arī nereģistrētās uzņēmējdarbības apjomu, proti, to, kas neietver oficiāli reģistrus uzņēmumus. Latvijā nereģistrētā ekonomika tiek lēsta ap 5%.

Pētījumā netiek aplūkota melnā ekonomika, kas ietver pretlikumīgas aktivitātes, piemēram, prostitūcija, narkotiku aprite u.tml.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!