Viņa uzsvēra – Visaginas AES projekta ģeopolitiska jēga ir iegūt papildu enerģētisko neatkarību un veicināt ekonomisko izaugsmi nākamajās desmitgadēs.
"Pašlaik Eiropas Komisija (EK) pēta tehniski ekonomisko pamatojumu par vietu, kur to [termināli] būvēt. Lietuva piekritīs jebkuram EK lēmumam, jo neatkarīgi no tā mēs paši būvēsim savu termināli Klaipēdā," sacīja prezidente un piebilda, ka valsts to būvēs par saviem līdzekļiem.
Viņa uzsvēra - ja EK par labāko vietu sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai atzīs Latviju, Lietuva tam piekritīs, taču neatteiksies no saviem plāniem būvēt mazāku termināli pašu vajadzībām.
"Būtiskākais ir, lai termināļa darbību kontrolē valsts un tas nav Krievijas enerģētikas kompānijas "Gazprom" īpašumā - tikai tad šādam reģionāliem gāzes terminālim ir jēga," intervijā sacīja Grībauskaite.
"Savs terminālis būtu nepieciešams katrai valstij, galvenais, lai Latvijai ir sava gāzes krātuve Inčukalnā. To izmantotu arī Lietuva," sacīja Lietuvas prezidente.
Viņa arī atgādināja - pašreizējais gāzes piegādātājs "Gazprom" draudējis apstrīdēt tiesā Lietuvas lēmumu būvēt savu termināli. Lietuvai nākas maksāt par stingro nostāju termināļa jautājumā, jo pašlaik gāzes cena Lietuvai ir augstāka nekā pārējai Eiropai. Tomēr Lietuvas lēmumu atbalsta EK, tāpēc "sliktākie laiki ir garām".
17.maijā Lietuvas Seims atbalstījis plānus būvēt Visaginas atomelektrostaciju, kā arī marta beigās parafēto AES Koncesijas līgumu. Pēc apspriešanas komitejās šie dokumenti Seima plenārsēdē tiks izskatīti 7.jūnijā. Koncesijas līgums jāparaksta līdz 28.jūnijam.
Lēsts, ka AES celtniecība varētu izmaksāt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu).
Paredzams, ka Latvijas "Latvenergo" šajā projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors "Hitachi" - 20%. Tiek pieļauta arī iespēja, ka projektā varētu atgriezties arī Polija, lai gan tā pērn savu dalību tajā apturēja.
Šobrīd tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.
Tikmēr Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts gan izteicies, ka pagaidām ir vairāki stratēģiski svarīgi, bet neskaidri jautājumi, liedzot Latvijai pieņemt lēmumu par koncesijas līguma parakstīšanu. Patlaban ir pamatotas šaubas, vai Lietuva nodrošinās visas nepieciešamās atbildes un informāciju projekta partneriem līdz pašas vienpusēji noteiktajam datumam Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecības līguma parakstīšanai.
Grībauskaite otrdien ierodas divu dienu valsts vizītē Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
