Investori, kas Igaunijas dienvidos iecerējuši uzbūvēt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, pieļauj iespēju nepieciešamās atļaujas tādam projektam saņemt Latvijā, jo Igaunijā šis process var būt pārāk ilgs.
Igaunijā valsts īpašā plānojuma izstrādes ilgums ir divi ar pusi gadu, kas ir investoriem biedējoši ilgs laiks, jo šajā laikā situācija tirgū var būtiski mainīties, trešdien žurnālistiem teica projektu īstenojošās kompānijas "Est-For Invest" valdes loceklis Marguss Kohava.
Viņš norādīja, ka tas ir iemesls, kādēļ joprojām tiek izskatīta iespēja sākt atļauju saņemšanas procesu Latvijā.
Cits kompānijas valdes loceklis Ādu Polli sacīja, ka investoru grupa, kas plāno vērienīgo projektu, ir Igaunijas patrioti un pašlaik mērķis ir atrast veidu, kā rūpnīcu atvērt Igaunijā. Vienlaikus arī viņš atzina, ka termiņi Igaunijā ir pārāk ilgi.
Polli teica, ka Igaunijai vajadzētu atrast veidu, kā saīsināt nepieciešamo atļauju saņemšanas termiņus. Kā piemēru viņš minēja Somiju, kur nesen visas nepieciešamās atļaujas būvēt celulozes rūpnīcu, kas ir divas reizes lielāka par Igaunijā plānoto, tika saņemtas astoņos mēnešos. Ierasti šis process Somijā aizņem gadu un četrus mēnešus.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols pauda šaubas, ka celulozes rūpnīcu kaimiņvalsts uzņēmēji patiešām plāno būvēt Latvijā, jo LIAA par šādu projektu nav informēta. "Parasti LIAA par šādiem projektiem uzzina krietni pirms informācija par tiem parādās presē. LIAA ir partneris uzņēmējiem. Ir vairāki nozīmīgi projekti, ar kuriem strādājam. Nereti investori iegulda īpašas pūles, lai šāda informācija netiktu nopludināta. Tas, ka uzņēmums ar milzu ambīcijām nav vērsies pēc valsts atbalsta, liek apšaubīt projekta realizāciju Latvijā," pauda LIAA direktors.
Viņš neizslēdz, ka Igaunijas uzņēmēji paziņojuši par projekta īstenošanu Latvijā ar nolūku audzināt savas valsts iestādes un pasteidzināt nepieciešamo atļauju saņemšanu savā valstī.
Ozols piebilda, ja Igaunijas uzņēmēji patiešām izvēlētos būvēt celulozes rūpnīcu Latvijā, LIAA projektu atbalstītu. "Ja nodoms ir nopietns un igauņu uzņēmējiem ir interese par projekta realizāciju Latvijā, LIAA tiešais uzdevums ir šādu projektu maksimāli atbalstīt un mēs to noteikti darīsim," sacīja Ozols, piebilstot, ka Latvijā ir nepieciešamas investīcijas un jaunas darba vietas, kā arī valstī ir būtiska rūpniecības attīstība.
Tomēr esot jāņem vērā, ka jebkuras lielas izmaiņas noieta tirgos ietekmēs vietējos uzņēmumus, tāpēc pirms lēmuma par celulozes rūpnīcas būvniecību, būtu jānoskaidro nozares viedoklis, sprieda Ozols. "Šāda mēroga projekta gadījumā jāvērtē, kādu koksni uzņēmums grasās izmantot, kas ir šīs koksnes šā brīža lielākie pircēji un ražotāji Latvijā, kādu sadārdzinājumu un ietekmi uz resursu pieejamību tas varētu radīt esošajiem ražotājiem," pauda LIAA direktors.
Janvārī Igaunijas mežrūpniecībā strādājošu investoru grupa "Est-For" paziņoja par plāniem līdz 2022. gadam uzcelt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, kuras ražošanas jauda gadā būs 700 000 tonnu, un kā izejmateriāls tai būs nepieciešams 2,5-3,3 miljoni kubikmetru papīrmalkas gadā. Produkciju plānots eksportēt.
Aplēses liecina, ka šī rūpnīca varētu palielināt Igaunijas iekšzemes kopproduktu par 1,4%.
Jauno rūpnīcu investori plāno celt Tartu reģionā - Tartu vai Vīlandes apriņķī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
