Apkopotie rezultāti liecina, ka pēdējos gados, lai arī nedaudz, taču sieviešu iesaiste biznesā ir mazinājusies, piedevām, ir palielinājies to daiļā dzimuma pārstāvju skaits, kuras biznesā darbojas pēc 50 gadu sliekšņa sasniegšanas.
Sieviešu īpatsvars biznesā samazinājies
Turpinoties iepriekš novērotajai tendencei, arī pērn turpinājis sarukt sieviešu īpatsvars starp uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem, liecina "Lursoft" veiktais pētījums. "Lursoft" apkopotie dati rāda, ka patlaban no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 32,48% vismaz viens no dalībniekiem ir sieviete, savukārt amatus valdēs un padomēs daiļā dzimuma pārstāves ieņem vien 31,44% uzņēmumu.
Līdz ar sieviešu vadīto un daiļā dzimuma pārstāvēm piederošo uzņēmumu īpatsvara mazināšanos, sarucis arī mazkapitāla SIA skaits, kuri pieder vai kurus vada sievietes. Tā, piemēram, 2013.gadā no visām mazkapitāla SIA sievietēm piederējuši 38,53% uzņēmumu, 2014.gadā šis rādītājs samazinājies līdz 36,51%, bet šogad turpinājis kristies, sarūkot jau līdz 33,97%.
Sieviešu – uzņēmēju īpatsvars audzis Jelgavā un Rīgā
Uzņēmumu skaits, kuru vadībā ir sieviete, šogad samazinājies teju visās Latvijas lielākajās pilsētās. Izņēmums bijusi Rīga un Jelgava, kur, pretstatā pārējām pilsētām, vērojama pieaugoša tendence. "Lursoft" aprēķini liecina, ka tikmēr, kamēr pārējās lielākajās pilsētās uzņēmumu skaits, kuros amatus ieņem sievietes, gada laikā samazinājies par vidēji 2,26%, Jelgavā šādu uzņēmumu skaits kopš 2014.gada audzis par 2,02%, bet Rīgā pieaugums veidojis 0,8%.
Tiesa gan, pretstatā sarūkošajam sieviešu vadīto uzņēmumu skaitam, vērojama pozitīva tendence palielināties to uzņēmumu daudzumam, kur īpašnieku vidū sastopama daiļā dzimuma pārstāve. Salīdzinot ar 2014.gadu, pozitīva tendence šogad vērojama Ventspilī (+0,65%), Rīgā (+3,85%), Jūrmalā (+5,08%), Jēkabpilī (+1,93%) un Jelgavā (+2,93%).
Ņemot vērā, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē koncentrēts lielākais skaits Latvijas uzņēmumu, likumsakarīgi, ka šajā reģionā arī reģistrēts ievērojamākais skaits sieviešu vadīto un sievietēm piederošo uzņēmumu. Pēc "Lursoft" aprēķiniem, Rīgā reģistrēti vairāk nekā 44% no visiem uzņēmumiem, kuru vadības groži ir sieviešu rokās, savukārt teju vēl 18% firmu izvietotas Pierīgā. Jāpiebilst, ka Rīga un Pierīga ir arī vienīgie reģioni, kuros sieviešu-amatpersonu īpatsvars uzņēmumu vadībā gada laikā pieaudzis. Starp pārējiem Latvijas reģioniem jāizceļ Kurzeme, kur reģistrēti vairāk nekā 11% no visiem sievietēm piederošajiem uzņēmumiem.
Sarucis uzņēmumu vadītāju īpatsvars vecumā līdz 50 gadiem
Līdz ar sieviešu īpatsvara samazināšanos uzņēmumu amatpersonu vidū, vērojama tendence pieaugt sieviešu-vadītāju skaitam vecumā pēc 50 gadiem, liecina "Lursoft" apkopotā informācija. Pētījuma dati parāda, ka no visām sievietēm-amatpersonām teju 40% ir sasniegušas 50 gadu atzīmi, piedevām, salīdzinot ar 2014.gadu, dāmu īpatsvars šajā vecuma grupā gada laikā audzis par vairāk nekā 1%, kamēr pārējās vecuma grupās bijis vērojams kritums. Lielākais samazinājums, proti, par 0,8%, gada laikā bijis vērojams starp sievietēm-amatpersonām vecumā līdz 30 gadiem, un jāteic, ka šajā vecuma grupā novērots arī lielākais sieviešu-uzņēmumu dalībnieču skaita samazinājums.
Ņemot vērā tendenci samazināties sieviešu-uzņēmēju īpatsvaram vecuma grupā līdz 30 gadiem, likumsakarīgi būtu, ja līdz ar šo kritumu pieaugtu dalībnieču īpatsvars vecuma grupā no 30 līdz 40 gadiem, taču apskatītajā periodā šāda tendence nav novērota, kas liek domāt, ka daļa jauno uzņēmēju, iespējams, sastapušās ar pirmajām problēmām uzņēmuma darbībā, nolēmušas par labu aiziešanai no biznesa vadīšanas.
Jānorāda, ka puse no visām sievietēm-amatpersonām ir vecumā no 30 līdz 50 gadiem, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, ka pēc 30 gadiem jau ir uzkrāta pietiekama pieredze un iegūtas nepieciešamās zināšanas mācību iestādēs, lai spētu organizēt un vadīt uzņēmuma darbu.
Visbiežāk bizness tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs
Vērtējot, kurās uzņēmējdarbības nozarēs sievietes vislabprātāk izvēlas darboties, redzams, ka daiļais dzimums visbiežāk izdara izvēli par labu dažādu pakalpojumu sniegšanai, kā arī tirdzniecības uzņēmumu veidošanai un vadīšanai. Tas vislabāk redzams "Lursoft" apkopotajos datos,kur no visiem sievietēm piederošajiem uzņēmumiem 2 722 darbojas uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu, kā arī nodokļu konsultēšanas jomā, savukārt 2 668 uzņēmumos sievietes ieņem arī amatus valdēs un padomēs. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar 2014.gadu, sievietēm piederošo uzņēmumu skaits minētajā nozarē audzis par nepilniem 7%.
Kā sieviešu dalībnieču, tā arī amatpersonu vidū vienlīdz populāri ir darboties arī sabiedriskās ēdināšanas, frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu jomās, savukārt popularitātes ziņā 4.vietā ierindojusies mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos. No nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, pēc "Lursoft" aprēķiniem, sievietēm pieder 1651 komersants, savukārt 1543 uzņēmumos, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos, sievietes ieņem amatus valdēs un padomēs. To, ka tirdzniecības sfēra, tāpat kā valstī kopumā, dominē arī starp sievietēm – uzņēmējām, vislabāk apliecina fakts, ka starp TOP 10 populārākajām nozarēm gan dalībnieču, gan amatpersonu vidū ierindojusies ne tikai mazumtirdzniecība nespecializētajos un specializētajos veikalos, bet arī tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos un arī lietotu preču mazumtirdzniecība.
Salīdzinot ar 2014.gada rādītājiem, arī šogad starp TOP 10 populārākajām darbības jomām 5.vietā ierindojusies sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, un jāpiebilst, ka minētajā nozarē strādājošo uzņēmumu skaits, kuri pieder sievietēm, kopš pagājušā gada sākuma audzis par 8%, kas ir vērā ņemams pieaugums. Tiesa gan, pretēja tendence vērojama ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa autoceļiem, jo to skaits gada laikā nedaudz, tomēr samazinājies, kas lielā mērā skaidrojams ar vispārējām tendencēm nozarē, sarūkot uzņēmumu skaitam, kas pirmskrīzes periodā bija būtiski pieaudzis.
TOP 10 populārāko nozaru sarakstu noslēdz konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās. Pēc "Lursoft" aprēķiniem nozarē patlaban reģistrēti 858 uzņēmumi, kuru dalībnieku vidū ir arī daiļā dzimuma pārstāves, piedevām 854 uzņēmumos sievietes ieņem arī amatus valdēs un padomēs.
Sieviešu pārstāvēto uzņēmumu vidējais apgrozījums zemāks
Pētījuma ietvaros "Lursoft" veicis analīzi par sieviešu vadīto un daiļā dzimuma pārstāvēm piederošo uzņēmumu finanšu datiem, salīdzinot tos ar valsts vidējo un vīriešu vadīto/piederošo uzņēmumu rādītājiem.
Atšķirībā no vīriešu pārstāvētajiem uzņēmumiem, sieviešu firmu vidējie finanšu rādītāji uzrāda zemākus rezultātus, liecina "Lursoft" apkopotā informācija. Tā, piemēram, 2013.gadā viens sievietēm piederošs uzņēmums apgrozījis vidēji 18 035 eiro, kamēr valsts vidējais rādītājs bijis par aptuveni 10% augstāks, bet vīriešiem piederošo komersantu apgrozījums bijis pat par 18% augstāks. Salīdzinot sieviešu un vīriešu pārstāvēto uzņēmumu finanšu rādītāju tendencies, gan jāņem vērā, ka vīriešu vadītie uzņēmumi biežāk pārstāv tādas peļņu nesošākas nozares, kā enerģētika, telekomunikācijas, kā ietekmē arī stiprā dzimuma vadīto un piederošo uzņēmumu kopējais statistiskais rādītājs ir augstāks.
Tiesa gan, jāpiebilst, ka starpībai starp sieviešu vadīto/piederošo uzņēmumu rādītājiem, salīdzinot ar valsts vidējiem rezultātiem, pēdējos gados ir tendence izlīdzināties. Par to liecina kaut vai fakts, ka vēl 2011.gadā sieviešu vadīto uzņēmumu vidējais apgrozījums bija par 24,40% mazāks nekā valstī vidēji, bet jau 2013.gadā starpība samazinājusies līdz 10%.
Atšķirībā no vidējā apgrozījuma, kas sieviešu vadītajiem un daiļā dzimuma pārstāvēm piederošajiem uzņēmumiem ir zemāks nekā valstī vidēji, pretēja situācija vērojama, aplūkojot vidējo peļņas rādītāju.
"Lursoft" aprēķini liecina, ka 2013.gadā vidējā peļņa/zaudējumi, neatkarīgi no īpašnieka vai vadītāja dzimuma, bijusi līdzvērtīga un, tāpat kā valstī vidēji, arī sieviešu pārstāvētie uzņēmumi noslēguši gadu ar nulles peļņu.
Veiksmīgākie sieviešu vadītie uzņēmumi
Lai noskaidrotu, kuri sieviešu vadītie uzņēmumi 2013.gadā uzrādījuši visveiksmīgākos rezultātus, "Lursoft" apkopojis TOP 10 uzņēmumus pēc lielākā apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita 2013.gadā, kuru valdē vai padomē darbojas vismaz viena sieviete.
Visos trīs vadošo uzņēmumu sarakstos ierindojies gan "Latvenergo", gan "Maxima" Latvija, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.
AS Latvenergo valdes locekles amatu jau kopš 2011.gada augusta ieņem Zane Kotāne, kuras pārziņā ir uzņēmuma biznesa plānošana un kontrole, finanšu un kredītu vadība, kā arī grāmatvedības un risku vadības un apdrošināšanas jomas. Jāpiebilst, ka pieredzi uzņēmuma vadīšanā Z. Kotāne guvusi vēl pirms stāšanās pie Latvenergo vadības, jo, kā liecina "Lursoft" esošā informācija, enerģētikas uzņēmuma finanšu direktore ieņēmusi amatus arī SIA "Vezeto", SIA "Medemas", SIA "ZK 5" un citu uzņēmumu valdēs.
Apgrozījuma ziņā otrs lielākais uzņēmums starp sieviešu vadītajām kompānijām bijis mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija", kura apgrozījums 2013.gadā sasniedzis 673,478 miljonus eiro. Uzņēmuma valdes locekles amatu kopš 2013.gada decembra ieņem Jeļena Kondrašova, kura "Maxima Group" strādā jau kopš 2000.gada, iepriekš ieņemot tīkla "Maxima XX" vadības centra vadītājas amatu. Jāpiebilst, ka kopš pagājušā gada decembra J. Kondrašova ieņem arī SIA "Patrika", kas izveidota, lai pārraudzītu interneta veikala "e-Maxima" darbu, valdes locekles amatu.
Starp sieviešu vadītajiem uzņēmumiem, kuri 2013.gadā strādājuši ar lielāko apgrozījumu, iekļuvuši arī telekomunikāciju uzņēmumi SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons, kā arī tādi lielie uzņēmumi, kā AS "Latvijas Gāze", SIA "LDZ Cargo", AS "Rīgas siltums" u.c.
TOP 10 lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2013.gadā, kuru valdē/padomē ir vismaz viena sieviete
"Lursoft" pētījuma rezultāti rāda, ka starp 2013.gada lielākajiem pelnītājiem, kuru valdēs/padomēs ir sievietes, iekļuvusi arī daļa uzņēmumu, kuri ierindojušies iepriekš apskatītajā TOP10: SIA "Kronospan Riga", AS "Latvijas Gāze", SIA "Lattelecom", AS "Latvenergo", SIA "Latvijas Mobilais telefons" un SIA "Maxima Latvija".
Starp lielākajiem pelnītājiem, kuru vadītāju vidū ir arī daiļā dzimuma pārstāves, līderos izvirzījusies Janīnas Mitrofanovas vadītā SIA "Kronospan Riga" ar 34,928 miljonu eiro lielu peļņu 2013.gadā. Jānorāda, ka Mitrofanova patlaban ieņem amatus kopumā 4 uzņēmumu valdēs, tostarp arī AS "Bolderāja", SIA "Contiplus Riga" un SIA "Kronospan Energy Ltd.", savukārt SIA "Kronospan Riga" valdē darbojas jau kopš 2006.gada sākuma.
SIA "Kronospan Riga" apgrozījums kopš 2011.gada audzis par 25,12%, sasniedzot 160,030 miljonus eiro, savukārt peļņa trīs gadu laikā augusi par 13,55%, palielinoties līdz 34,928 miljoniem eiro.
Starp lielākajiem darba devējiem 2013.gadā pirmajā vietā ierindojies mazumtirgotājs "Maxima Latvija", kurā 2013.gadā strādājuši 7 749 darbinieki, aiz kura seko vairāki veselības nozarē strādājoši uzņēmumi – SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (4 780 darbinieki), VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (2 990 strādājošie), VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (2 101 darbinieks) un SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" ar 1 424 strādājošajiem.
Aiva Vīksna: 'Nepieciešams radīt pasākumu kopumu, kas mudinātu un motivētu sievietes iet biznesā'
Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna norāda, ka pārsteigumu šie dati nerada. "Sievietes iet biznesā mazāk un to var just, taču patlaban tendence nav dramatiska," piebilst Vīksna. Uzņēmēja skaidro, ka viens no iemesliem, kādēļ sievietes biznesā iesaistās retāk, saistīts ar sieviešu vēlmi izglītoties un laiku veltīt ģimenei, bērniem, kas īpaši vērojams sievietēm vecumā līdz 30 gadiem. Otrs no iemesliem ir nedrošība un risku uzņemšanās, jo intuitīvi uzņēmējdarbības vide liekas pārāk nestabila, mainīga, un sieviete vairāk izvēlas veidot biznesu brīdī, kad valda stabilitāte. Kā trešo iemeslu iemeslu tam, ka sievietes uzņēmējdarbībā iesaistās mazāk, Aiva Vīksna min arī ekonomiski aktīvo sieviešu došanos ārpus Latvijas, veidojot savus uzņēmumus tur.
Pētījums parāda tendenci, ka sievietes vecumā pāri 50 gadiem ieņem vadītājas amatus biežāk. Kā norāda biedrības Līdere vadītāja, tam ir loģisks izskaidrojums, jo sievietei šajā vecumā ir gan dzīves pieredze, gan zināšanas, gan būtisks faktors – bērni ir pieauguši, tādēļ sieviete var vairāk laika un enerģijas veltīt darbam, savukārt sieviešu vadīto uzņēmumu zemos peļņas rādītājus uzņēmēja skaidro ar sieviešu darbību nozarēs, kurām nav lielākie peļņas potenciāli, piemēram, tirdzniecība, grāmatvedība, konsultācijas.
Aiva Vīksna, iepazīstoties ar "Lursoft" veiktā pētījuma rezultātiem, secina, ka nepieciešams radīt pasākumu kopumu, kas mudinātu un motivētu sievietes iet biznesā, piebilstot, ka, acīmredzot, būs jāatgriežas pie kādreizējās pozitīvas pieredzes par finanšu atbalstu sievietēm, kuras dibina savus uzņēmumus.
Jeļena Kondrašova: 'Sabalansēta sieviešu un vīriešu dalība biznesa vadībā ir ārkārtīgi svarīga augstu rezultātu sasniegšanai'
"Maxima Latvija" ir ne tikai viens no lielākajiem sieviešu vadītajiem uzņēmumiem, bet arī viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā. Tā valdes locekle Jeļena Kondrašova "Maxima Latvija" strādā jau kopš uzņēmuma izveidošanas 2000.gadā, sākotnēji saņemot uzaicinājumu strādāt "Maxima" grupā Lietuvā un atbildot par "Maxima X" veikalu formātu Latvijā un Baltijā, pēc tam turpinot vadīt "Maxima XX" formāta attīstību. Strādājot Lietuvā, "Maxima Latvija" vadītāja vienmēr sapņojusi par atgriešanos Latvijā, taču nebija iedomājusies, ka atgriešanās varētu būt tik smaga.
Kā norāda Kondrašova: "Nekad dzīvē nevarēju iedomāties, ka notiks šāda traģēdija. Tā ir mana valsts, kur esmu dzimusi, tā ir mana kompānija, kuras attīstībā esmu piedalījusies teju no pirmās dienas, tādēļ nešaubījos ne sekundi, ka man šeit ir jābūt - piekritu piedāvājumam kļūt par "Maxima Latvija" vadītāju."
"Maxima Latvija" vadošos amatus ieņem gan vīrieši, gan sievietes, kas, viņasprāt, palīdz efektivizēt darba organizāciju un līdz ar to arī sasniegt uzņēmuma finanšu mērķus. "Maxima Latvija" valdes locekle: "Biznesa vidē korporatīvās uzvedības modelis gan sievietēm, gan vīriešiem, cenšoties ieņemt augstus amatus, ir ļoti līdzīgs, tādēļ uzskatu, ka mūsdienās nav iespējams profesionālās īpašības aplūkot tikai no dzimuma piederības viedokļa - jebkurā situācijā noteicošā loma vienmēr ir zināšanām, pieredzei un profesionālismam. Taču varu izvirzīt pieņēmumus, kas arī man kā sievietei palīdzējis biznesa vadībā un lēmumu pieņemšanā - manuprāt, sievietes vienmēr cenšas detalizēti izsvērt visus "par" un "pret", jo arī vēsturiski sievietēm būtiski bijis saglabāt uzkrāto ģimenes un mājas pavarda turēšanai, tikai šajā situācijā pavards ir uzņēmums. Sievietēm patīk pievērst pastiprinātu uzmanību detaļām, kas noteiktās situācijās var palīdzēt arī lielu lēmumu pieņemšanā - izpratne par katru detaļu, no kā sastāv uzņēmējdarbības procesi. Esmu arī manījusi, ka, piemēram, direktoru padomes sastāvā esot gan sievietēm, gan vīriešiem, pamainās diskusiju atmosfēra un parādās arī plašāks ideju spektrs, kas ir tikai dabiski. Tāpēc arī daudzu organizāciju vadītāji saprot, ka sabalansēta sieviešu un vīriešu dalība biznesa vadībā ir ārkārtīgi svarīga augstu rezultātu sasniegšanai."
Vaicāta par lielākajiem izaicinājumiem, esot tik liela uzņēmuma vadītājai, Kondrašova uzsver, ka lielākais izaicinājums jebkura uzņēmuma vadībai ir sabalansēt augsto darba dinamiku un pienākumu apjomu ar laiku, kas jāvelta arī ģimenei. "Mūsdienās darba ritms un sīvā konkurence arvien uzņem apgriezienus, tādēļ spēja atrast līdzsvaru starp profesionālo un ģimenes dzīvi kļūst arvien aktuālāka," piebilst "Maxima Latvija" valdes locekle. Otrs būtisks izaicinājums, viņasprāt, ir spēja rast kompromisu lēmumu pieņemšanā uzņēmuma attīstībai nozīmīgos jautājumos, lai varētu sabalansēt vēlmes ar iespējām un paturēt prātā ilgtermiņa perspektīvu, savukārt trešais, ne mazāk būtiskais jautājumus, kam jāpievērš arvien lielāka uzmanība – skaidra un atklāta komunikācija ar komandu, lai iejustos ikviena darbinieka ādā, spētu motivēt un cilvēcīgi izskaidrot pieņemto lēmumu nepieciešamību – tas ir tik tiešām liels un būtisks izaicinājums it sevišķi uzņēmumā, kurā strādā vairāk kā 8000 darbinieku.
Diāna Rijniece: 'Uzņēmēja gēns piemīt abiem dzimumiem'
Nereti ideja par sava biznesa veidošanu sievietēm rodas līdz ar mazuļa ienākšanu ģimenē. Piemērs tam ir arī Diāna Rijniece ar savu izveidoto zīmolu "Happy Ulula", kas piedāvā speciāli bērniem radītas košas cepures, zeķītes, šalles un citus aksesuārus.
Kā stāsta "Happy Ulula" radītāja Diāna Rijniece, ideja par savu biznesu nākusi līdz ar kļūšanu par mammu, jo vēlējusies savai meitai iegādāties košu, neparastu un priecīgu cepuri, taču tādu Latvijā nav izdevies atrast, tādēļ pieņemts lēmums cepuri radīt pašai.
Vaicāta par sieviešu priekšrocībām biznesā, Rijniece skaidro, ka, viņasprāt, sievietēm nav īpaši lielu priekšrocību klasiskajā izpratnē, jo biznesā dzimumam nav nozīmes, piebilstot, ka daudz ko nosaka uzņēmēja gēns, kas piemīt abiem dzimumiem. Zīmola "Happy Ulula" lolotāja norāda, ka savu biznesu uzsākt nav viegli, jo tas saistīts ar zināmu risku, lai gan visi šķēršļi lielākoties ir paša biznesa veidotāja galvā. "Manuprāt, vienkārši ir jāredz reālā situācija, jāzina savi mērķi un iespējas, tam visam pievienojot arī sapņus, un jālec iekšā pasākumā, kas saucas "savs bizness", jo bieži vien, ķeroties pie lietas, sākotnējie šķēršļi paši pazūd. Protams, to vietā parādās citi, bet darot arī tos var pārvarēt un saprast, ka daži šķēršļi vienkārši šobrīd ir jāpieņem," secina Diāna Rijniece.
Tuvākajā laikā "Happy Ulula" plāno paplašināt savu klientu loku Latvijā, šogad piedāvājot jaunu produktu līniju mazajām dāmām. "Happy Ulula" plānos ietilpst arī darbības paplašināšana ārvalstīs, tādēļ pavisam nesen atvērts zīmola veikals pasaulē plašākajā oriģinālu un rokām darinātu lietu platformā "etsy.com".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
