Viņa skaidro, ka ministrs izvirzījis trīs aktuālus uzdevumus, kas vērsti uz problēmsituāciju risināšanu ilgtermiņā – valdībā aktualizēt universālā pakalpojuma ieviešanu, apturēt jaunu kvotu un piemaksu izsniegšanu "zaļās" enerģijas ražošanai, līdz tiks pieņemts Atjaunojamo energoresursu likums, kā arī panākt lielāku atklātību un caurskatāmību AS "Latvenergo" un koncerna uzņēmumu darbībā, lai tas kļūtu atvērts un izprotams sabiedrībai.
Kampars norādīja, ka elektroenerģijas tarifu izmaiņas nevar skatīt atrauti no citiem komunālajiem pakalpojumiem – siltumapgādes, telekomunikācijām, pasta pakalpojumiem un citiem, tādēļ visdrīzākajā laikā, līdzīgi kā citās demokrātiskās Eiropas valstīs, Latvijā šajā sektorā ir jāievieš universālais pakalpojums, kas sabiedrības maznodrošinātajai daļai garantēs visus šos pakalpojumus par maksātspējai atbilstošu cenu.
"Koncernam "Latvenergo" un tajā ietilpstošajai AS "Sadales tīkls" jākļūst daudz atvērtākai pret saviem klientiem – kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem. Energokrīze gadu mijā pierādīja, ka investīcijas elektrotīklos ir objektīva nepieciešamība, taču tām jānotiek plānveidīgi un nodrošinot ļoti augstu caurskatāmību, kas līdz šim uzņēmumos ir iztrūcis," ceturtdien, tiekoties ar sabiedrības pārstāvjiem, kuri ir neapmierināti ar jaunajiem elektroenerģijas tarifiem, sacīja Kampars.
Ministrs norādīja, ka elektroenerģijas tarifu plānu sagatavo energouzņēmums "Latvenergo", bet to izvērtēšana, kompetenti analizējot sabiedrības intereses un maksātspēju, ir Sabiedrisko pakalpojumu regulatora uzdevums un pienākums.
Jaunais "zaļās" enerģijas likums pašlaik ir izskatīšanā Saeimā. Pagājušajā nedēļā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma veidot darba grupu, kas valdības piedāvāto regulējumu izvērtēs pēc būtības un izstrādās konkrētus priekšlikumus komisijai par likumprojekta tālāko virzību.
Komisijas priekšsēdētājs aicināja visas ieinteresētās puses rakstveidā iesniegt priekšlikumus, savukārt Ekonomikas ministrijai lūdza sagatavot papildu informāciju par situāciju atjaunojamās enerģijas jomā. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija sagatavos ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu.
Jau vēstīts, ka februāra vidū jauno likumu valdības sēdē kritizēja SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš, kurš rosināja atlikt likuma pieņemšanu, lai izstrādātu to līdz galam. Komisija saskata likumā vairākus trūkumus un neatbilstības Eiropas Savienības (ES) prasībām, kā arī norāda, ka nav izstrādāti ar likumu saistīto normatīvo aktu grozījumi.
Ekonomikas ministrija (EM) valdībā iesniegtajos dokumentos skaidro, ka jaunā AER likuma mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu tautsaimniecības vajadzībām, noteikt stabilu ilgtermiņa investīciju vidi atjaunojamās enerģijas ražošanai, lai līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā bruto enerģijas gala patēriņā sasniegtu vismaz 40%.
Analizējot AER veidus pēc to potenciāla un iespējamā devuma nākotnē, kā galvenie izmantojamie resursi likumprojektā noteikta biomasa, galvenokārt koksne, kā arī vēja enerģija, biogāze un hidroenerģija. EM jaunā likuma anotācijā norāda, ka ar likumprojektu paredzēts ieviest tādu atbalsta mehānismu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, lai, pārdodot elektroenerģiju tirgū, kopējo ieguvumu "zaļās enerģijas" ražotājam noteiktu pēc iespējas racionāli izmantoti Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgākie atjaunojamie energoresursi. Tai pat laikā "zaļās enerģijas" ražotājs par elektroenerģijas pārdošanu saņems papildu piemaksu. Tas ļaus "zaļās enerģijas" ražotājiem darboties brīvā elektroenerģijas tirgū, likumā noteiktajos gadījumos saņemot piemaksu.
AER izmantošanas veicināšanai likumprojekts paredz izveidot divus atbalsta instrumentus - piemaksu par no AER ražotas elektroenerģijas pārdošanu un atbalstu, lai pieslēgtu elektroenerģijas tīklam atjaunojamās enerģijas ražotnes, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz piecus megavatus.
Likumprojekts paredz, ka atjaunojamās enerģijas - elektroenerģijas un siltumenerģijas - izmantošanas veicināšanai valsts un pašvaldību iestādes ir tiesīgas novirzīt atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai un patēriņam, tai skaitā "fosilās enerģijas" ražošanas iekārtu nomaiņai ar "zaļās enerģijas" ražošanas iekārtām. Tāpat valsts un pašvaldības varēs atbalstīt pētniecības, attīstības un inovāciju programmas "zaļās enerģijas" jomā un citus tās izmantošanas veicināšanas pasākumus, kas vērsti uz izmaksu samazināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
