Viņš pastāstīja, ka uzsākts arī aktīvs darbs pie investora piesaistes bankai un tās pārdošanas.
„Parex bankas” darbības plāns paredzot, ka piecu gadu laikā tā spēs atdot valsts veiktos ieguldījumus, kas veido ap 640 miljoniem latu.
Kā uzsvēra Melngailis, ja sarunas ar investoriem risināsies veiksmīgi un noslēgsies šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, banka valsts veiktos ieguldījumus varētu atgriezt daudz ātrāk.
Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis apliecināja, ka uz nākamās nedēļas valdības sēdi tikšot virzītas līguma korekcijas ar ERAB un procesam vajadzētu noslēgties līdz mēneša beigām.
Nākamais solis būtu investora meklēšana.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka „Parex banku” ir jācenšas pārdot pēc iespējas ātrāk, lai valstij vairāk nebūtu jāiegulda tajā savi līdzekļi. Pēc viņa domām, mērķim vajadzētu būt, ka valsts pārdošanas rezultātā atgūst ieguldītos līdzekļus, kurus nekavējoties būtu nepieciešams ieguldīt tautsaimniecībā.
Pēc Rimšēviča domām, valdībai maksimāli ātri vajadzētu izstrādāt bankas pārdošanas piedāvājumu, ko varētu piedāvāt investoriem.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) trešdien žurnālistiem sacīja, ka „Parex bankas” pārdošana ir iekļauta tās restrukturizācijas plānā, taču pašreizējais brīdis tam nav piemērots.
„Situācija starptautiskajos finanšu tirgos ir sarežģīta, un šis nav piemērotākais brīdis, lai pārdotu bankas,” teica premjers, piebilstot: līdzko būs saņemts nopietns piedāvājums un būs labāki apstākļi, šis jautājums tiks virzīts uz priekšu.
Kā ziņots, patlaban 95,3% „Parex bankas” akciju pieder Privatizācijas aģentūrai (PA), bet 4,7% - mazākuma akcionāriem. Tomēr jau drīzumā par bankas akcionāru kļūs ERAB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
