Viņš komisāram arī norādījis, ka zaļās enerģijas plašākas izmantošanas veicināšanai vietējās enerģijas ražošanā iecerēts turpināt atbalsta sniegšanu no ES struktūrfondu līdzekļiem jaunu, ar atjaunojamiem energoresursiem darbināmu koģenerācijas staciju celtniecībai, informē Kampara preses sekretārs Sandris Sabavejs.
Tāpat ekonomikas ministrs uzsvēris, ka Latvijas enerģētikas politikas galvenais mērķis ir enerģētiskās neatkarības nostiprināšana, veidojot elektroenerģijas starpsavienojumus ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ceļot jaunu elektrostaciju elektroenerģijas bāzes jaudu palielināšanai un palielinot tā saucamās zaļās enerģijas īpatsvaru vietējās enerģijas ražošanā.
Pēc Kampara teiktā, pašlaik Baltija ir enerģētiskā sala, jo tā nav savienota ar pārējās Eiropas energotīkliem. Līdz ar to šogad tiks turpināts darbs pie iesāktajiem attīstības projektiem – starpsavienojumu veidošanu ar Skandināvijas valstīm un Poliju.
Savukārt enerģētikas komisārs atzinīgi novērtējis līdz šim Latvijā paveikto un iecerēto enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Viņš atzina, ka Baltijas valstu izolētība un atrašanās ārpus Eiropas Savienības kopējā enerģijas tīkla ir būtisks izaicinājums, kura pārvarēšanai Baltijas valstīm jāsadarbojas un jāstrādā cieši kopā.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) atļāva Latvijas valstij sniegt atbalstu jaudas maksājumu veidā Liepājas cietā kurināmā elektrostacijas būvniecībai.
Latvija Liepājas cietā kurināmā elektrostacijas projektu EK iesniedza pērn decembra sākumā. EK norāda, ka projekts paredzēts Latvijas enerģijas ieguves avotu dažādošanai, un tajā var izmantot cieto kurināmo, piemēram, ogles vai biomasas maisījumu. Valsts atbalsts var izpausties kā konkursa kārtībā piešķirts tiešais grants, kura uzvarētājam ir pienākums nodrošināt elektrostacijas darbību vismaz 6000 stundas gadā.
Vienlaikus Finanšu un Ekonomikas ministrija ir atļāvusi "Latvenergo" īstenot citu vērienīgu elektroenerģijas projektu – TEC-2 rekonstrukciju. ERAB šim mērķim piešķīra 100 miljonus eiro (aptuveni 70 miljoni latu). Taču pret TEC -2 vērienīgo rekonstrukciju iebilst biomasas ražotāji un vides organizācijas, norādot, ka gāzi izmantojošā jaudīgā TEC-2 pēc rekonstrukcijas faktiski neatstās vietu zaļajai enerģijai. Vairākas ar šķeldas biznesu saistītas asociācijas, kā arī vides un zaļo ideju paudēji lūdza ERAB finansējuma piešķiršanu vismaz atlikt, lai objektīvi izvērtētu, vai Latvijā piemērotāka nebūtu biomasas stacijas būvniecība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
