Eiropas Komisijas (EK) pozitīvais lēmums saistībā ar aviosabiedrības "airBaltic" pārstrukturēšanu būtiski uzlabo lidsabiedrības pievilcību potenciālajiem investoriem, biznesa portālam "Nozare.lv" norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Ministrs uzskata, ka pateicība par labvēlīgo lēmumu pienākas augsti kvalificētajai un efektīvajai komandai, kas no valsts puses bija iesaistīta ar valsts ieguldījumiem saistīto procesu izskaidrošanā EK. Arī EK vadība un atbildīgie dienesti esot sadarbojušies profesionāli un konstruktīvi, izvērtējot "airBaltic" finanšu un biznesa restrukturizācijas procesu atbilstību ES tiesiskajam regulējumam.
"Šis lēmums ne tikai vairo "airBaltic" darbības tiesisko noteiktību un caurspīdīgumu, bet arī apliecina EK ticību kompānijas ilgtspējai," uzsver ministrs.
Viņš skaidro, ka, stājoties satiksmes ministra amatā, kā vienu no savas darbības prioritātēm ir definējis darbu pie stratēģiskā investora piesaistes nacionālajai aviokompānijai. Šodienas lēmums būtiski uzlabojot "airBaltic" pievilcību potenciālo investoru acīs. Ministrs atgādina, ka 2013. gadā uzņēmums atgriezās pie pelnītspējas, apliecinot savas darbības finansiālo ilgtspēju, savukārt šodienas EK lēmums nodrošinot nacionālās aviokompānijas darbības tiesisko noteiktību.
Satiksmes ministrijā atgādina, ka 2012.gada novembrī EK sāka detalizētu izmeklēšanu par "airBaltic" akcionāru veikto ieguldījumu atbilstību ES valsts atbalsta tiesiskajam regulējumam. Latvijai izdevies pierādīt, ka vairākās epizodēs valsts atbalsta pazīmes nav konstatējamas. Lai gan dažās epizodēs valsts atbalsta elementi ir konstatēti, jebkāda veida iespējamie konkurences un tirgus kropļošanas elementi, ko šie ieguldījumi varētu būt izraisījuši, ir uzskatāmi par novērstiem līdz ar "airBaltic" restrukturizācijas plāna ieviešanu un uzņēmuma darbības optimizāciju.
Kā ziņots, vairāki pasākumi, ko Latvija īstenojusi saistībā ar aviosabiedrības "airBaltic" pārstrukturēšanu 2011. un 2012. gadā, bija saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem par valsts atbalstu, secinājusi Eiropas Komisija (EK).
EK konstatēja, ka "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
Kopš 2008.gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. EK 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu.
EK izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011.gada oktobrī, turklāt 2011.gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. EK konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma "BAS", kas tolaik bija "airBaltic" galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. EK izskatīja Latvijas un "BAS" veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko "airBaltic" emitēja 2010.gadā, un konstatēja, ka tā tika veikta proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai un ar vienādiem nosacījumiem. Turklāt EK izskatīja konkrētus pārvedumus un maksājumus, ko "aiBaltic" vārdā veikusi nacionalizēta banka. EK secināja, ka šos pasākumus veica, pamatojoties uz tirgus noteikumiem, tie "airBaltic" neradīja ekonomiskas priekšrocības un līdz ar to neietver valsts atbalstu ES noteikumu nozīmē, informē EK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
