Foto: RIA Novosti/Scanpix
Aizliedzot pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeima ceturtdien, 21. janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Enerģijas dzērienu aprites likumu, portāls "Delfi" uzzināja Saeimas Preses dienestā.

Aizliegums būs spēkā no šī gada 1. jūnija.

Par aizlieguma ieviešanu balsoja 88 deputāti, pret bija 2, bet atturējās viens deputāts.

Regulējums paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Enerģijas dzērieni mazumtirdzniecības vietās pārdošanai būs jānovieto savrup no citiem pārtikas produktiem. Vienlaikus tirdzniecības vietās jāizvieto norāde, kas vēsta par augsto kofeīna saturu dzērienā un informē, ka tas nav ieteicams bērniem, grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.

Deputāti kā likuma mērķi noteikuši aizsargāt cilvēka veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgās ietekmes uz organismu. Enerģijas dzērieni definēti kā bezalkoholiski dzērieni, kuri paredzēti lietošanai bez pārveides, kuros kopējais kofeīna daudzums pārsniedz 150 miligrami uz litra un kuri satur vienu vai vairākas stimulējošas vai tonizējošas vielas.

Tāpat jaunais likums aizliedz enerģijas dzērienu tirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt tos bez maksas nepilngadīgām personām degustācijās vai kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

Likumprojekts arī paredz noteikt enerģijas dzērienu reklāmā iekļaujamo informāciju, proti, brīdinājumu par šādu dzērienu pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi, kā arī šādas informācijas vizuālo izvietojumu un reklāmas ierobežojumus.

Enerģijas dzērienus būs aizliegts reklamēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos un presē, kuras mērķauditorija ir jaunāka par 18 gadiem. Tāpat enerģijas dzērienu reklāmā aizliegts radīt iespaidu, ka tos lieto, piedaloties sporta sacensībās, veicot individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās veselības saglabāšanai vai uzlabošanai, vai slāpju remdēšanai, kā arī kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem.

Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2015. gada atzinumu Eiropas Savienības valstīs pēdējā gada laikā enerģijas dzērienus visvairāk savā uzturā iekļāvuši bērni vecumā no 10 līdz 18 gadiem, no tiem 41% šos dzērienus lietojis saistībā ar fiziskajām aktivitātēm vai nereti kopā ar alkoholu.

Kā ziņots, asociācijas "Enerģijas dzērieni Eiropā" ģenerālsekretārs Andreass Kadi iepriekš norādīja, ka likumprojekts nākotnē var raisīt lielas problēmas, jo pieņemšanas gadījumā var tikt apstrīdēts Eiropas Kopienu Tiesā un izvērtīsies tiesvedībā pret Latvijas valsti. Ražotāji vēstulē par likumprojektu atbildīgajai Saeimas komisijai vērš uzmanību gan uz to, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde nesniedz kādu zinātnisku attaisnojumu, kāpēc pret enerģijas dzērieniem būtu jāizturas citādāk nekā pret tēju, kafiju vai šokolādi, gan uz Latvijas Ārstu biedrības secinājumiem par to, ka kopējais kofeīna patēriņš Latvijā ir mazs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!