Ekonomists teica, ka rūpniecības nozīme valsts ekonomikā vēl joprojām ir maza, neskatoties uz to, ka pasaulē kopumā vērojama tendence samazināties rūpniecības īpatsvaram iekšzemes kopproduktā. Rūpniecības apjomu pieaugums skaidrojams ar ievērojamu ražošanas apjomu samazināšanos deviņdesmito gadu sākumā.
Osis atzina, ka Latvijas rūpniecības produkcijas izlaides apjomu izmaiņas ir atkarīgas arī no sezonālām svārstībām, kā arī atsevišķu lielu uzņēmumu veiksmēm vai neveiksmēm. Februārī rūpniecības produkcijas izlaide, salīdzinot ar 2001. gada februāri, palielinājusies par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija vērojams: produkcijas izlaide samazinājās par 18,2%, savukārt apstrādes rūpniecībā pieauga par 4,4%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē produkcijas izlaide samazinājusies par 7,7%.
Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, apstrādes rūpniecībā, kam kopējās produkcijas izlaides ziņā tautsaimniecībā ir vislielākā nozīme, produkcijas izlaides apjomi ir ievērojami pieauguši, taču tie ir mazāki nekā pagājušā gada vasarā.
Pagājušā gada decembrī apstrādes rūpniecībā produkcijas izlaides apjomi, salīdzinot ar analogu laika posmu iepriekšējā gadā, samazinājās par 3,1%, savukārt jūlijā pieauga par 11,3%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
