Kooperatīva pārstāve medijam skaidro, ka rēķinus iedzīvotājiem piegādā tāpat kā citviet Latvijā – pastkastītēs, tomēr organizācijai noformēts administratīvais protokolu saistībā ar to, ka šādā veidā iespējams nodot trešajām personām. Uz šiem rēķiniem gan uzdrukāts arī to saņēmēju personas kods.
Kā izriet no Datu valsts inspekcijas (DVI) atbildes, par personas datiem uzskatāms ne tikai personas kods, bet arī "jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, tādējādi ne tikai vārds, uzvārds un adrese ir personas dati, bet arī visa informācija, kas tiek ietverta rēķinā, jo šī informācija attiecas uz rēķina adresātu – fizisku personu".
Sodītā kooperatīva pārstāve ir sašutusi: tad jau visa Latvija jāsoda, un arī DVI tāds rēķinu piegādes veids nevarētu būt pārsteigums. Laikraksts norāda: ja neaizlīmētus un nekā citādi neaizsegtus rēķinus pastkastītēs ieliek, piemēram, sētnieki, tad viņi var izlasīt tajos visu, ko vien vēlas: deklarēto personu skaitu, dzīvokļa platību, parādus utt. DVI savukārt neslēpj, ka pēc savas iniciatīvas pārbaudes veic tikai apmēram piecos procentos gadījumu, ja pārkāpums ir būtisks un ietekmē sabiedrību. Lauvas tiesu pārbaužu uzsāk pēc sūdzību saņemšanas.
Kāda cita Imantas dzīvokļu kooperatīva darbiniece norāda, ka rēķina ievietošana aploksnē vai nosūtīšana pa pastu ir papildu izmaksas, kuras kooperatīvs iekasēs no saviem biedriem. Aploksne maksā 30 eirocentus, ierakstītas vēstules nosūtīšana izmaksā 1,48 eiro.
Viņa atsaucas uz Pasta likumu un piebilst, ka pastkastītē ievietotā korespondence nebūt neattiecas uz visiem mājas iedzīvotājiem, jo tā adresēta konkrētam cilvēkam. Ja to iegūs kāds cits, tātad tā būs nelikumīga informācijas iegūšana.
DVI gan norāda, ka rēķina ievietošana aploksnē nav vienīgais veids, kā nodrošināt tā piegādi tādā veidā, lai personas dati nav pieejami trešajām personām. Piemēram, rēķina veidlapu var salocīt un aizlīmēt, kā arī rēķinu var piegādāt personīgi rēķina adresātam.
Par korespondences noslēpuma pārkāpšanu ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 144. pantā. Sods par šādu pārkāpumu var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem vai pieciem gadiem, piespiedu darbs vai ar naudas sods.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
