VID trešdien informēja par VID paveikto analītiskās kapacitātes stiprināšanā un nodokļu plaisu jeb veiktajiem aprēķiniem par nedeklarēto nodokļu saistību apmēru valstī un atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča uzsvēra, ka VID ar savu izstrādāto pētījumu lauzis virkni mītu, tostarp, ka neviens nekad neuzzinās, ka darba devējs maksā algas aploksnēs, visi uzņēmēji maksā algas aploksnē un tas, ka lielākā daļa darbinieku negrib saņemt algu legāli.

Pētījums liecina, ka 2016. gadā nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsketorā veidoja 21,6% un, salīdzinot ar 2015. gadu, tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu. Pērn apmēram 200 tūkstošiem iedzīvotāju izmaksāti 940 miljoni eiro aplokšņu algās, parasti aploksnē tiek maksāti 20-50% no kopējā atalgojuma.

Tāpat ir vērojamas nelielas izmaiņas darba ienākumu nedeklarēšanas uzvedībā – pakāpeniski pieaug zaudējumi no nedeklarēto darba stundu īpatsvara.

Pērn mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 28% no savu nodarbināto darba algām. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir samazinājies par 3,2 procentpunktiem.

Vispārējā nodokļu maksāšanas nodokļu maksāšanas režīmā visbiežāk aplokšņu algas izmaksā mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarēs, savukārt mikrouzņēmuma nodokļa režīmā – datorprogrammēšanas, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomās.

Lielākie aplokšņu algu riski ir konstatēti tām personu grupām, kurām ir lielāki diskriminācijas riski darba tirgū – sievietēm, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Tāpat biežāk aplokšņu algas saņem zemas kvalifikācijas profesijās strādājošie.

Aplokšņu alga izplatīta starp precētajiem un atraitņiem. Tas, kā skaidro VID, var liecināt par ekonomiskiem motīviem darbinieku piekrišanai saņemt aplokšņu algas.

VID pētījumā gan nav izpētīts, kādā veidā darba devēji iegūst naudu, kuru izmaksāt algās aploksnēs. Taču drīzumā plānots pētīt arī to.