Arī kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - ēnu ekonomikas īpatsvars pakāpeniski sarūk, taču ne tik straujā tempā kā Latvijā. Tiesa gan, arī iepriekš ēnu ekonomikas īpatsvars pārējās Baltijas valstīs ir ievērojami zemāks, liecina pētījums.
Saskaņā ar pētnieku aplēsēm, Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars sarucis no 19,4% no IKP 2010.gadā līdz 19,2% no IKP 2012. gadā, savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn bijis 18,2%. Pirms trim gadiem - 2010. gadā - ēnu ekonomikas īpatsvars bija 18,8% no IKP.
"Jau otro gadu ēnu ekonomika Latvijā strauji krītas," iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem uzsver Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Arnis Sauka.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka vēl pirms pāris gadiem Latvija varēja tikai sapņot par to, lai ēnu ekonomikas līmenis būtu aptuveni tikpat augsts, kā Lietuvā un Igaunijā. Pēc Saukas teiktā, ir teju neticami, ka to izdevies samazināt tik strauji.
Kā galvenos iemeslus, kādēļ krities ēnu ekonomikas līmenis, Sauka min to, ka, ekonomikai atveseļojoties, mazinājusies uzņēmēju vēlme neuzrādīt peļņu un maksāt algas aploksnēs. Tomēr esot jāņem vērā, ka aplokšņu algas vēl arvien ir ļoti izplatītas - tās, saskaņā ar pētnieku aplēsēm, saņem aptuveni 26 %.
Jau ziņots, ka 2011.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis 30,2%, kas bija par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2010.gadā, kad ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā ekonomikā sasniedza 38,1%, liecināja Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums "Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011".
Kopumā ēnu ekonomikas īpatsvars 2011.gadā samazinājās visās Baltijas valstīs - Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā ekonomikā samazinājās no 18,8% līdz 17,1%, bet Igaunijā - no 19,4% līdz 18,9%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
