Šāds ierosinājums izteikts FM informatīvajā ziņojumā "Par kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru atlases kārtību un atlīdzību", ko otrdien uzklausīja valdība.
FM norādījusi, ka Maksātnespējas likumā noteikts: juridiskas personas maksātnespējas procesā administratora atlīdzības apmērs ir proporcionāli atkarīgs no atgūto līdzekļu apmēra un apmierināto kreditoru prasījumu apjoma jeb kreditoram izmaksājamās summas, tāpēc administrators ir motivēts atgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu un kreditoru prasījumus apmierināt pēc iespējas lielākā apmērā.
Atšķirībā no Maksātnespējas likumā ietvertā atlīdzības principa, Kredītiestāžu likums paredz administratora atlīdzības apmēru noteikt tikai pamatojoties uz atgūto naudas līdzekļu apmēru. Šī kārtība būtu maināma, uzskata FM.
FM arī rosinājusi noteikt, ka no administratora atlīdzības kredītiestādes maksātnespējas procesā, tiek segtas maksātnespējas procesa efektīvas norises nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu izmaksas, tādas kā tiesāšanās izdevumi Latvijā un ārvalstīs, grāmatvedības un audita pakalpojumi, ekspertu un speciālistu konsultācijas, administratīvie un tehniskie izdevumi u.c.
Tāpat FM norādījusi, ka šobrīd spēkā esošais regulējums, kas nosaka personu loku, kuras var būt maksātnespēja procesa administratori, ir pietiekami plašs, jo pēc būtības vienīgā prasība pretendentam ir iegūt maksātnespējas procesa administratora sertifikātu un citu šķēršļu nav.
Šī prasība ir vērtējama kā būtiska, jo maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kas prasa speciālu sagatavošanu un specifiskas zināšanas, bez kurām nevarētu tikt sasniegts Maksātnespējas likuma noteiktais mērķis veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.
FM norāda, ka būtu lietderīgi Kredītiestāžu likumu papildināt precīzu regulējumu, kurā būtu noteikti precīzi un skaidri kritēriji administratora kandidātu atlasei.
Ministrija atzīmējusi, ka līdzšinējā kārtība, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvēlas administratora kandidātus kredītiestādēm ir vērtējama kā pareiza un būtu nostiprināma tiesību aktos.
Finanšu sektora attīstības padome ir nolēmusi, ka FM līdz 2013. gada 1.jūlijam sagatavos ziņojumu par finanšu sektora krīzes risinājuma plāna izstrādi un iesniegs to Finanšu sektora attīstības padomei, bet līdz 2013. gada beigām - sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā ziņojumu par finanšu sektora krīzes risinājuma plāna izstrādi.
Valdība otrdien pieņēma zināšanai finanšu ministra iesniegto informatīvo ziņojumu un uzdeva FM izstrādāt un finanšu ministram iesniegt Saeimā priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" izskatīšanai 2.lasījumā, paredzot, ka kredītiestādes maksātnespējas procesa administratora atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījumu apmēra un pēc analoģijas šāda kārtība tiek attiecināta arī uz kredītiestādes likvidatoru.
Tāpat FM tika uzdots paredzēt šajā likumprojektā to, ka no kredītiestādes maksātnespējas procesa administratora atlīdzības kredītiestādes maksātnespējas procesā tiek segtas iepriekš minētās maksātnespējas procesa efektīvas norises nodrošināšanai nepieciešamās pakalpojumu izmaksas.
Ņemot vērā Eiropas Savienības kredītiestādes krīzes noregulējuma vienotā ietvara priekšlikumu, FM arī uzdots sagatavot un līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par finanšu sektora krīzes risinājuma plāna izstrādi, tai skaitā esošā kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas normatīvā regulējuma izvērtējumu un priekšlikumus tā pilnveidošanai.
Jau vēstīts, ka ka Rīgas apgabaltiesa pērn 8.maijā nolēma sākt AS "Latvijas Krājbanka" bankrotu. Bankrotu lūdza sākt "Latvijas Krājbankas" administrators - revīzijas kompānija "KPMG Baltics" -, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams.
Arī FKTK apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu, taču pirms tam sabiedrības uzmanības lokā nonāca diskusijas par to, kā notiek bankas maksātnespējas administratora izvēle.
"Latvijas Krājbankas" darbība tika apturēta 2011.gada 21.novembrī, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums. Aizdomās par naudas izkrāpšanu no bankas tiek turēti bijušie bankas vadītāji un akcionāri, tostarp Krievijas izcelsmes miljonāru Valdimiru Antonovu. Viņu smagos finanšu noziegumos apsūdz arī Lietuvā saistībā ar Krābankas mātes banku - "Snoras" - bankrotu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
