Par to trešdien raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze".

"Daudziem skolotājiem vēl turpinās atvaļinājums, tāpēc vēl nav zināms, cik skolotāju trūkst skolās," skaidrots Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA).

Darbs LIZDA rit pilnā sparā, un telefoni zvana, jo ik mirkli par iespējām interesējas jauni pretendenti skolotāju amatam. Jaunu mācību spēku pieņemšana skolās ir procesā. "Iespējams, izveidosies situācija, ka uz vienu vietu pretendēs pieci cilvēki, un tad tas ir skolas direktora ziņā, kuru pieņemt savā kolektīvā," saka LIZDA direktore Elvīra Liepiņa.

Viņa atklāj, ka ir liels pieprasījums pēc darba sākumskolās, savukārt problēmas varētu rasties ar matemātikas un fizikas priekšmetu pasniedzējiem.

Liepiņa atceras, ka iepriekšējos gados nav bijusi tik liela interese par iespēju strādāt skolās. "Strādāt gribošie aizpilda visas anketas, lai tikai atrastu pedagoga darbu,» paudusi viņa. Novērots, ka no tiem daudzi tikko beiguši augstskolu. Tomēr ir pretendenti arī ar iepriekšēju pieredzi pedagoģiskajā darbā.

NRA norāda, ka Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti klātienē šogad absolvējuši ap 200 studentu.

Vēl pedagoģisko izglītību var iegūt Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā (neklātienes studijas Pedagoģijas katedrā šogad beidza 27 cilvēki), kā arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā.

Neklātienē studē tie, kuri jau praktizē skolās, bet vēlas iegūt augstāko izglītību. Šogad nav veikta aptauja, kur absolventi atraduši darbu, bet Daugavpils universitātes beidzēji lielākoties strādā Austrumlatvijas reģiona skolās. "Pedagogu visvairāk trūkst mazajās lauku skolās," skumji saka Latvijas Universitātes mācību prorektore Irēna Kaminska un turpina, ka skolotāju trūkums izskaidrojams ar pārlieku mazo atalgojumu - sevišķi svešvalodu pasniedzējiem.