Viņš un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss aizvadītās nedēļas otrajā pusē bija Baltkrievijā, kur sarunās par naftas tranzīta jautājumiem tikās ar kaimiņvalsts amatpersonām.
Maldups uzsver, ka pagājušajā piektdienā izskanējušās ziņas par Lietuvas un Baltkrievijas vienošanos par Venecuēlas naftas tranzītu uz Baltkrieviju caur Klaipēdas ostu, kur gada laikā plānots pārkraut 2,5 miljonus tonnu naftas, nenozīmē, ka Dienvidamerikas valsts nafta tranzītā plūdīs tikai caur Lietuvu. Maldups, atsaucoties uz mediju ziņām, pauda, ka Lietuva un Baltkrievija ir panākušas vienošanos, taču vēl nav noslēgušas līgumu. Turklāt arī Klaipēdas ostai ir nepieciešamas investīcijas un tā uzreiz nemaz nespēj nodrošināt Venecuēlas naftas tranzītu.
Mediji piektdien vēstīja, ka abu Latvijas kaimiņvalstu darba grupa vienojās par 2,5 miljonu tonnu naftas pārkraušanu Klaipēdā. Taču tagad ir jāparaksta līgums starp "Klaipedos nafta", "Lietuvos Geležinkeliai" un, visticamāk, Baltkrievijas uzņēmumu "Transchema". Savukārt Baltkrievijas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Pāvels Tkačuks pauda, ka Baltkrievija nav zaudējusi interesi par Latviju kā naftas tranzītvalsti - drīzāk runa ir par piegādes kanālu diversifikāciju, jo Baltkrievija ir gatava strādāt ar visām trim Baltijas valstīm.
Arī Maldups akcentē, ka sarunas ar Baltkrieviju turpinās un galavārdu kaimiņvalsts vēl nav teikusi. Baltkrievija šobrīd lēš, kādi varētu būt tranzīta apjomi katrā ostā, pārvadāšanas izmaksas, savukārt ostas - cik lielas investīcijas tām būs jāveic un kāds būs garantētais naftas tranzīta apjoms.
Kopumā, pēc Maldupa rīcībā esošajām ziņām, Baltkrievija vēta četras ostas: Ventspils, Tallinas, Klaipēdas un Odesas ostu. Tomēr investīcijas ir nepieciešamas visām ostām, tostarp Ventspilij, kam būtu vajadzīgs cits aprīkojums un infrastruktūra. Būtisku lomu spēlēs arī tarifi, kas noteiks tranzīta izmaksas.
Ziņots, ka vēstis, ka Latvijā varētu pārkraut no Venecuēlas uz Baltkrieviju eksportēto naftu aktuālas kļuva maijā. Sākotnēji bija pieļauts, ka Latvijā pārkraušanas darbi varētu notikt arī Rīgā, tomēr pēcāk satiksmes ministrs Kaspars Gerhards atzina, ka lielākas iespējas tomēr ir Kurzemes pilsētas ostai. "Cīņa" par tiesībām pārkraut Venecuēlas naftu ceļā uz Baltkrieviju, kurai nav jūras robežas, aizsākās pēc tam, kad Venecuēlas prezidents Ugo Čavess pavēstīja, ka Dienvidamerikas valsts ik dienu pārdos Baltkrievijai 80 000 barelu naftas dienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
