Kā ziņo laikraksts "Rīgas Balss", kāpa Brīvības gatves pusē jau praktiski norakta. Izārdītās kāpas vēl atlikušo daļu no sagrūšanas pasargājot tikai tur iedzītie pāļi. Savukārt laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" iepriekš ziņoja, ka būvdarbi kāpā tika turpināti arī piektdien vēl pēc tam, kad būvinspekcija bija izdevusi rīkojumu par būvatļaujas anulēšanu.
Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons sacīja, ka rīkojums par būvatļaujas anulēšanu "Trest oil Co" DUS būvniecībai Baložu kāpā nosūtīts pa pastu piektdien, 20.februārī. Rīkojums nosūtīts gan firmai, gan Rīgas pilsētas būvinspekcijai.
Viņš atzina, ka Rīgas pilsētas būvinspekcija, zinot par konstatētajiem pārkāpumiem, jau tūlīt būtu varējusi anulēt izdoto būvatļauju.
"Uzņēmums "Trest oil Co" nav izpildījis pašvaldības izvirzītos noteikumus - būvniecību varēja uzsākt tikai pēc sarkano līniju noteikšanas. Inspekcijai līdz ar to vajadzētu tūlīt anulēt būvatļauju vai atcelt iepriekš izvirzītos nosacījumus," skaidroja Jākobsons.
Savukārt Lazda norādīja, ka par būvatļaujas izsniegšanu atbildība jāuzņemas rajona arhitektiem, kuri saskaņojuši projektu pirms sarkano līniju noteikšanas.
Vidzemes priekšpilsētas galvenā arhitekta pienākumu izpildītāja Gunta Logina teica, ka viņa šo amatu ieņem nesen un projekta saskaņošanas procesā nav bijusi iesaistīta. Viņa norādīja, ka projektā paredzamais objekts definēts kā īslaicīgas lietošanas būve un šādā gadījumā būvniecība iespējama, arī nenosakot sarkanās līnijas. Būvvalde uzskata, ka atļauja izsniegta likumīgi un nekādi pārkāpumi nav bijuši.
Kā skaidroja Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieks Ilmārs Leikums, inspekcija būvdarbus Baložu kāpā bija gatava apturēt tikai pēc Valsts būvinspekcijas rīkojuma saņemšanas. Līdz rīkojuma saņemšanai izdotā būvatļauja joprojām esot spēkā un darbus varot turpināt.
Kā paskaidroja Jākobsons, būvatļauja atzīta par nelikumīgu vienīgi tādēļ, ka būvdarbi uzsākti pirms sarkano līniju noteikšanas. Kāpas norakšana pati par sevi bijusi likumīga, jo teritorijas plānojumā šī vieta plānota kā darījumu zona. Viņš gan atzina, ka tā uzskatāma par kļūdu.
Pēc Loginas teiktā, arhitekti nav varējuši zināt, ka šajā vietā atrodas kāpa - to, ka šajā vietā jābūt dabas pamatnes teritorijai būtu bijis jānorāda Rīgas domes Vides departamentam, ar kuru plāns ticis saskaņots.
Arī Rīgas domes Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš atzina, ka šāda situācija varēja izveidoties ne bez pārkāpumiem Vides departamentā.
2002.gadā, kad departamenta direktora pienākumus pildījis Uldis Petrēvics, departamentam nosūtīta vēstule, kurā lūgts izstrādāt tehniskos noteikumus. Apejot Petrevicu un departamenta lietvedību, vēstule iereģistrēta apstādījumu inspekcijā, un tās kādreizējā vadītāja Guna Jankovska, reducējusi tehniskos noteikumus tikai uz koku ciršanu, līdz ar to nav spriests par vides monitoringu, kāpas norakšanu, gruntsūdeņu piesārņojumu u.c.
Pašlaik Jankovska strādā par Rīgas Centra rajona vides inspektori, jo apstādījumu inspekcijas vadītāja amats ir likvidēts. Jankovskai pieprasīts sniegt paskaidrojumu par šo lietu.
Valsts būvinspekcija anulēja būvatļauju "Trest oil Co" DUS celtniecībai anulēja ekonomikas ministra vietas izpildītāja Ivara Gatera (JL) uzdevumā.
Inspekcija savā lēmumā norādīja, ka nav ievērotas Vispārīgo būvnoteikumu prasības attiecībā uz tehniskā projekta atbilstību Rīgas pilsētas būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam, kā arī nav izstrādāts gruntsgabala un blakus esošo zemesgabalu Brīvības gatvē sarkano līniju projekts.
Būvinspekcija skaidro, ka Rīgas pilsētas starpresoru komisija piekrita īslaicīgas DUS projektēšanai ar noteikumu, ja tiks izstrādāts un apstiprināts gruntsgabalam blakusesošo gruntsgabalu sarkano līniju projekts, kas tā arī nenotika.
Valsts būvinspekcija savā lēmumā norāda, ka šo teritoriju bija nepieciešams iekļaut dabas pamatnes teritorijā, kas nepieļautu reljefa pārveidošanu, koku izciršanu vai DUS celtniecību.
Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datu bāzē pieejamā informācija, "Trest Oil Co" ir Latvijas - Igaunijas kopuzņēmums, kas reģistrēts 1994.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 200 000 latu. Tam pieder DUS tīkls "Trest".
Andrejam Maksimovam un Oļegam Čerņikovam pieder katram pa 49% "Trest Oil Co" daļu, Igaunijas uzņēmumam "X-Perience" - 2%. Uzņēmuma direktors kopš 1999.gada oktobra ir Maksimovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
