Pēdējos gados ēnu ekonomika Latvijā mazinās, taču ne tādā mērā, kā gribētos, atzīmēja finanšu ministrs Andris Vilks (V) preses konferencē pirms valdības sēdes, kur vērtēja un pieņēma zināšanai atbildīgo iestāžu līdz šim paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā Latvijā.
Ministrs akcentēja, ka tradicionāli ēnu ekonomika pieaug laikos, kad tautsaimniecībā klājas grūti. Patlaban ēnu ekonomikas īpatsvara kāpums kopējā tautsaimniecībā vērojams daļā parādu krīzes skarto Rietumeiropas valstu. "Tā ir krīzes pazīme, ka ēnu ekonomika šinī brīdī pieaug, un tā ir liela problēma," uzsvēra finanšu ministrs.
Aplēse par ēnu ekonomikas apjomu Latvijā 2003.-2012.gadā (% no IKP)
Avots - Austrijas Johanesa Keplera Universitātes profesora Frīdriha Šneidera pētījums "Size and development of the Shadow Economy from 2003 to 2012: some new facts"
Ministrs atzina, ka Latvijā krīzes dēļ pēdējie gadi bijuši sarežģīti, taču līdz ar izaugsmes atjaunošanos tautsaimniecība ir iegājusi jaunā - attīstības - posmā. Ēnu ekonomika Latvijā mazinās, kas noticis, pateicoties arī valdības atbalstītajai un īstenotajai ēnu ekonomikas apkarošanas programmai.
Tiesa, ēnu ekonomikas samazināšanās temps varētu būt straujāks, piebilda ministrs un uzsvēra, ka labāku rezultātu sasniegšanai ir nepieciešama labāka sadarbība starp atbildīgajām iestādēm – tieši tas ir viens no Ziemeļvalstu stūrakmeņiem veiksmīgajā ēnu ekonomikas apkarošanā.
Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone preses konferencē atzīmēja, ka darāmā ēnu ekonomikas apkarošanas jomā ir vēl daudz.
Pateicoties dažādiem ieviestajiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) pērn sarucis līdz 26,5%. "Esam sasnieguši 2008.gada slieksni ēnu ekonomikā, bet tas nenozīmē, ka darāmā nebūtu daudz," piebilda Pētersone.
Aplēse par ēnu ekonomikas apjomu 2011.gadā ES valstīs (% no IKP)
Avots - 2012.gada 27.jūnija Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kas balstās uz Austrijas Johanesa Keplera Universitātes profesora Frīdriha Šneidera pētījuma "Size and development of the Shadow Economy from 2003 to 2012: some new facts" dati
Kā liecina valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums, apkarojot akcīzes preču kontrabandu, šā gada pirmajā pusē likumsargi kopumā novērsa 8,46 miljonu latu zaudējumu nodarīšanu budžetam, no kuriem 95% ir kaitējums, ko nodarītu tabakas izstrādājumu kontrabanda. Kopumā pusgada laikā konfiscēti 77,7 miljoni nelegālu cigarešu.
No nelikumīgas aprites ir izņemti 77,73 miljoni cigarešu, 89,36 tūkstoši litru alkohola un 215 000 litru degvielas. Kopumā par akcīzes preču kontrabandu likumsargi pusgada laikā ir sākuši 351 kriminālprocesu un noformējuši 2536 administratīvo pārkāpumu protokolus.
Kopējā zaudējumu summa, kuru nodarīšanu novērsuši likumsargi, ir 8,64 miljoni latu, no tiem aptuveni astoņi miljoni latu jeb 94,6% – par tabakas izstrādājumu kontrabandas mēģinājumiem.
Pusgada laikā visvairāk nelegālo cigarešu atsavinājis VID – 60,76 miljonus, Valsts policija izņēmusi 12,72, bet robežsardze – 4,25 miljonus cigarešu. Savukārt lielāki nelegālā alkohola "ķērieni" bijuši Valsts policijai – pusgada laikā tā izņēmusi 88 000 litru, robežsardze – 600 litrus, bet VID - 750 litrus.
Valsts policija sešos mēnešos arī izņēma 187 380 litrus nelegālas degvielas, robežsardze – 1100 litrus, bet VID – 27 100 litrus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
