Vienlaikus nodokļu likumdošanā būtu lietderīgi noteikt, ka gadījumos, kad valsts institūcijām rodas aizdomas par to, ka persona gūst nelegālus ienākumus, pienākums pierādīt līdzekļu legālo izcelsmi gulstas uz aizdomās turēto privātpersonu, nevis valsti.
Pie šāda secinājuma nonācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), liecina 9.jūnijā valdībā izskatītais Ministru prezidentes ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību.
Tajā norādīts, ka KNAB ieskatā tieši lielais ēnu ekonomikas īpatsvars rada būtiskus riskus saistībā ar politisko partiju finansēšanu un valsts amatpersonu darbību. Turklāt nelegālās naudas aprite ierobežojot izmeklēšanas iestāžu iespējas izsekot faktiskajai naudas plūsmai valstī.
Pērn bijuši seši gadījumi, kad par pārkāpumiem politisko partiju finansēšanas jomā pie administratīvās atbildības sauktas fiziskās vai juridiskās personas.
"Delfi" jau vēstīja, ka saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir pieaudzis līdz 23,8% no valsts tautsaimniecības jeb 5,5 miljardiem eiro. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone šopavasar atzina, ka, salīdzinot pirms diviem gadiem iesniegtajās sākumdeklarācijās norādītos datus par personu uzkrājumiem un īpašumiem ar informāciju par viņu šā brīža darījumiem, Valsts ieņēmumu dienests atklājis, ka Latvijā ir vairāk nekā 20 tūkstoši iedzīvotāju, kuri dzīvo pāri saviem līdzekļiem.