Uzmanību nepieņemami mazajam aizsardzības finansējumam Lieģis vērsa trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē, kurā tika izskatīta Latvijas Konverģences programma, informē Saeimas Preses dienests. Programmai pievienotie pielikumi ar valdības izdevumu funkciju sadalījumu ataino pakāpenisku aizsardzības finansējuma samazināšanu, 2014.gadā šai jomai atvēlot vairs tikai 0,7% no IKP. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) sēdē akcentēja, ka tie pagaidām ir tikai aptuveni skaitļi.
"Ja tiktu pieņemts lēmums valsts aizsardzībai piešķirt tikai 0,7% no iekšzemes kopprodukta, tam būtu patiesi katastrofāla ietekme uz mūsu bruņotajiem spēkiem," uzskata Lieģis. "Jau patlaban mēs NATO prasīto 2% vietā aizsardzībai atvēlam vien 1,1%. Ar 0,7% mēs nevarēsim pildīt savas saistības kā NATO dalībvalsts," uzsver komisijas priekšsēdētājs. Kā pozitīvu piemēru Lieģis min Igauniju, kura aizsardzības jomai jau tagad spēj novirzīt 2% no IKP.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2011.-2014. gadam, paredzot Latvijai tuvākajos gados mērenu ekonomikas izaugsmi, stingru un ilgtspējīgu fiskālo politiku un strukturālās reformas, kam būtu jānoved valsts pie atbilstības Māstrihtas kritērijiem un eiro ieviešanas 2014. gadā.
Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, visas ES dalībvalstis gatavo ikgadējas vidēja termiņa programmas, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Eirozonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis – Konverģences programmu. Programma līdz 29. aprīlim ir jāiesniedz Eiropas Komisijai.
Latvijas Konverģences programmas no 2011.-2014. gadam pamatā ir piesardzīgs makroekonomiskās attīstības scenārijs, kas tika izmantots arī, gatavojot grozījumus 2011.gada budžeta likumā. Tas paredz 2011. gadā 3,3% IKP izaugsmi, 2012.gadā un turpmākajos gados – 4% pieaugumu. Gada vidējās inflācijas prognozes 2011. gadam ir 3,5%, savukārt 2012. gadā inflācija stabilizēsies 2% līmenī, un šāds mērens patēriņa cenu pieaugums saglabāsies arī turpmāk, norāda Finanšu ministrija.
Pamatojoties uz makroekonomiskās attīstības scenāriju un nepieciešamību turpināt budžeta bilances stabilizāciju turpmākajos gados, ir apstiprināti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem – nodrošināt budžeta deficītu 2012. gadā zem 3%, bet ar mērķi tiekties uz budžeta deficītu 2,5 % apmērā no IKP, 2013.gadā zem 1,9% no IKP un 2014. gadā zem 1,1 % no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
