"Galvenais mērķis LPS ir panākt IIN proporcijas maiņu," sacīja Mutjanko un norādīja, ka LPS prasa nākamgad ieskaitīt pašvaldības budžetā 85% no IIN ieņēmumiem, nevis 80%, kā tas notiek pašlaik.

"Pirmkārt, vairāku valdības un Saeimas pieņemto vai plānoto lēmumu realizācijai pašvaldībām jārod lieli papildu budžeta līdzekļi. Otrkārt, pašvaldības ir solidāri piedalījušās budžeta konsolidācijas pasākumos laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam, tāpēc LPS uzskata, ka ekonomikas izaugsmes posmā ir jānodrošina līdzsvarots nodokļu ieņēmumu pieauguma sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu," argumentējot nepieciešamību pārdalīt IIN, pastāstīja LPS pārstāve. Viņa piebilda, ka krīzes gados, būtiski sarūkot pašvaldību budžetiem, būtiski samazinājās arī pašvaldību finanšu iespējas nodrošināt to infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kas patlaban prasa rast steidzamus risinājumus.

Mutjanko uzsvēra, ka LPS uzstās arī uz pārējām budžeta pozīcijām, tostarp par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algām un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizāciju. Viņa gan pieļāva iespēju, ka tās varētu neatbalstīt ierobežotā finansējuma dēļ.

LPS pārstāve atzina, ka pašlaik smags jautājums pašvaldību un valdības vienošanās un domstarpību protokolā ir par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizāciju. Pēc viņas paskaidrotā, vietējiem reģionālajiem maršrutiem finansējums nākamgad plānots tikai 73% apmērā jeb par 2,09 miljoniem mazāks nekā 2012.gadā, ieskaitot papildu finansējumu gadā, kas saistīti ar neveiktajiem konsolidācijas pasākumiem 2012.gadā un 2011.gada parāda kompensāciju reģioniem.

"Pilnībā tiek ignorēti normatīvie akti, kas noteic, ka valsts dotācijas apmērs sabiedriskajam transportam nosakāms tādā apmērā, lai nodrošinātu reģionu iedzīvotājiem nokļūšanu līdz izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, darbavietām, valsts un pašvaldību institūcijām to normālajā darba laikā," klāstīja Mutjanko. LPS arī kategoriski iebilst pret sagatavotajiem grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz izslēgt plānošanas reģionu kompetenci sabiedriskā transporta organizācijā, un pieprasa veikt argumentētu analīzi maršrutu izvērtēšanā, sniedzot argumentētu pamatojumu sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanas centralizācijai.

Savukārt jautājumā par autoceļu finansējumu LPS pieprasa valsts un pašvaldību autoceļu finansēšanas modeli ieviest no 2013.gada, paredzot autoceļu finansējumam 2013.gadā piesaistīt 20% no akcīzes nodokļa un visus ieņēmumus no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa vai 2013.gada finansējumu paredzēt vismaz 2011.gada līmenī. "2012.gadā paredzētais autoceļu un ielu finansējums pirms budžeta likuma grozījumiem pašvaldībām apmēra ziņā atbilda 2001.gada līmenim, taču, ja šo finansējumu izvērtē 2000.gada cenās, tad tik zems valsts finansējums pašvaldību mērķdotācijām nav bijis nekad. Valsts atbalsts pašvaldību autoceļiem un ielām ir 413 latu gadā uz vienu kilometru," teica Mutjanko un piebilda, ka plānotais 2013.gada finansējums pašvaldību autoceļiem ir faktiski par 10% mazāks nekā 2012.gadā.

Viņa atzina, ka LPS stingra nostāja ir arī jautājumā par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algām. "No 2013.gada 1.janvāra LPS pieprasa nodrošināt no valsts budžeta finansējumu visu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, lai atbrīvotu līdzekļus pašvaldību budžetā bērnudārzu rindu jautājuma risināšanai un bērnudārzu pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai. LPS arī prasa Izglītības un zinātnes ministrijai steidzami sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, precīzi definējot terminu "bezmaksas izglītība" un nosakot bezmaksas izglītības pakalpojuma groza saturu," sacīja LPS pārstāve un norādīja, ka savienība uzskata, ka jau no 2013.gada valsts budžetā visām izglītības iestādēm pilnībā ir jānodrošina finansējums minimālā mācību līdzekļu groza iegādei.

LPS arī uzskata, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums ir jāgroza atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai. "Ja sociālās palīdzības pabalsti tiek finansēti no pašvaldību budžeta, pabalstu veidi, apmēri, izmaksas un aprēķināšanas kārtība pašvaldībām jānosaka savos saistošajos noteikumos, kas nozīmē, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums to vairs nenosaka," uzsvēra Mutjanko un piebilda ‒ ja valdība nepiekrīt šādam nosacījumam un ir vēlme arī turpmāk saglabāt visā valstī vienādu garantā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, tad no 2013.gada 1.janvāra tas pilnā apmērā ir jāizmaksā no valsts budžeta. "Trūcīgo personu skaits un GMI saņēmēju skaits mēnesī vidēji joprojām ir divas reizes lielāks nekā pirmskrīzes periodā, tādēļ valsts nedrīkst visu atbildību par sociālo jomu pārlikt tikai uz pašvaldību pleciem," pastāstīja LPS pārstāve.

Mutjanko norādīja, ka turpmākas sarunas par vienošanās un domstarpību protokolu notiks 24.septembrī, kad protokols tiks skatīts Ministru kabineta komitejas paplašinātajā sēdē.

LPS ir dibināta 1991.gada 15.decembrī. Savienības biedri ir 118 pašvaldības no 119 Latvijas pašvaldībām – deviņu republikas pilsētu un 109 novadu pašvaldības.