"Vienotas uzskaites trūkums kaitē gan datu precizitātei, gan izpratnei, kā nelegālā tirgus darbības apkarot. Kad šāda uzskaite būs ieviesta, būs iespējams arī daudz precīzāk sekot līdzi un analizēt patiesās izmaiņas ēnu ekonomikas struktūrā un apjomā," uzsvēra LDDK vadītāja.
Meņģelsone atteicās vērtēt šonedēļ publiskotā Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma rezultātus, kuros konstatēts, ka 2012.gadā ēnu ekonomika Latvijā sarukusi līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta.
"Pateicoties uzņēmēju iniciētām kampaņām un diskusijām, ēnu ekonomikai pēdējos gados tiek beidzot pievērsta uzmanība, veikti pētījumi, analīze utt. Tas ir pozitīvi. Taču [pētījumos par ēnu ekonomiku] izmantotie dati un metodoloģijas joprojām būtiski atšķiras, tāpēc konkrētos rādītājus nevaru komentēt," sacīja Meņģelsone.
Jau ziņots, ka 2012.gadā ēnu ekonomika Latvijā sarukusi līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko lielā mērā sekmējis fakts, ka tā uzņēmumu daļa, kas slēpusi no valsts ienākumus, gada laikā samazinājusies par aptuveni desmit procentpunktiem, prezentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, atzina viens no pētījuma autoriem Arnis Sauka.
Skatoties pa nozarēm, vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, attiecīgi 28,7% un 26% apmērā. Nākamā lielākā nozare, kurā vērojams lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, ir pakalpojumi (23,2%), bet zemākais īpatsvars šoreiz ir celtniecībā (17,9%) un ražošanā (17,6%).
Aptaujātie būvnieki biznesa portālam "Nozare.lv" atzina, ka būvniecības nozarē ēnu ekonomikas īpatsvara sarukums ir manāms, tomēr tās īpatsvars joprojām ir liels, tāpēc ievērojams tā samazinājums gada laikā izraisa šaubas.
Savukārt Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera veiktie aprēķini liecina, ka šogad ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 25,5% no iekšzemes kopprodukta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
