Nākamā gada valsts budžeta veidošanā ir vairāki riski, tostarp prognozētā inflācija 2,4% apmērā, piektdien žurnālistiem norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
"Apstākļos, kad vērojama lēnāka ekonomikas izaugsme un pieaug nenoteiktība, nepieciešama vēl lielāka atbildība budžeta politikā. (..)Lai arī nākamā gada budžetā plānots saglabāt nelielu deficītu, tas joprojām būs pietiekami zems, lai nevarētu apšaubīt Latvijas apņēmību turpināt īstenot ilgtspējīgu budžeta politiku. Tomēr tajā pašā laikā šobrīd zināmas bažas raisa daži budžeta veidošanā izmantotie pieņēmumi, ko atsevišķos gadījumos varētu raksturot kā pārāk optimistiskus," sacīja Rimšēvičs.
Tostarp viņš atzīmēja, ka, piemēram, nākamā gada budžetā plānotais 2,4% inflācijas līmenis tika plānots ņemot verā augustā pieejamos datus un šī prognoze šobrīd ir pārāk augsta. "Tas ir pārāk augsts [līmenis], it sevišķi ņemot vērā pēdējā laika norises globālajos preču tirgos, kā arī zemāku, nekā iepriekš plānots, inflācijas līmeni pārējās Eiropas valstīs," sacīja Rimšēvičs, piebilstot, ka šo faktoru ietekmē Latvijas Banka nākamajā gadā sagaida inflāciju 1,4% apmērā.
Rimšēvičs norādīja, ka, saglabājot budžetā inflācijas prognozi 2,4% apmērā, budžeta plānā tiek ierēķināti papildu 30 miljoni eiro, kas faktiski var neparādīties. "Ņemot vērā, ka šiem prognozētajiem papildu ieņēmumiem pretī jau ir iezīmēti reāli budžeta izdevumi, inflācijas prognozēšanas augstākā līmenī kā sagaidāms var novest pie lielāka budžeta deficīta nekā šobrīd plānots," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.
Tāpat viņš norādīja, ka arī pašvaldību budžeta izpilde Latvijā jau tradicionāli un vēsturiski pēdējos gados ir bijusi sliktāka nekā plānots, tādējādi pasliktinot faktisko kopējās valdības budžeta bilanci un, lai arī valdības apņemšanās arvien aktīvāk apkarot ēnu ekonomiku ir tikai apsveicama, paļaušanās uz samērā būtisku nodokļu papildus ieplūdi budžetā jau kā notikušu faktu šobrīd šķiet kā vēl nenomedīta lāča ādas dalīšana.
Rimšēvičs arī atzīmēja, ka, audzējot valsts tēriņus, palielinot budžeta deficītu un tādējādi radot šaubas par disciplīnas ievērošanu, var pieaugt parāda apkalpošanas izmaksas, kas var izrādīties lielāks par tiem līdzekļiem, kas tiktu plānoti kā nosacītais ieguvums no budžeta izdevumu palielināšanas.
"Ņemot vērā manis minētos riskus, finanšu tirgos valdošo neskaidrību par globālās tautsaimniecības, tajā skaitā Eiropas, turpmāko attīstību, kas reģionā valdošo ģeopolitiskos risku kontekstā neapšaubāmi ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, vēlos uzsvērt, ka vēl tālāka budžeta izdevumu palielināšana nav pieļaujama," atzīmēja Rimšēvičs.
Jau vēstīts, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē turpinās darbu pie 2015.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes. Gala lēmumu par nākamā gada valsts budžetu valdība pieņems otrdien, 9.decembrī, bet trešdien, 10.decembrī, 2015.gada valsts budžetu plānots iesniegt Saeimā.
Nākamā gada valsts budžets plāns paredz vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1% apmērā no IKP un valsts parādu 35% apmērā no IKP. Nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
