Valdība atbalstu guvušie grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" nosaka, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai iegūtu bezdarbnieka pabalstu, būs jāveic ilgāku laiku. Proti, vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu laikā, lai novērstu pabalstu sezonālu izmantošanu.
Paredzēts, ka šādi tiks pārtraukta prakse izmantot bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.
Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija liecina, ka darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās nodarbinātie, ceļu būvēs nodarbinātie, mežsaimniecībās nodarbinātie un tamlīdzīgi.
Pastāv gadījumi, kad darba devēji izmanto bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu, skaidro ministrija.
Pašlaik likums nosaka, ka bezdarbnieka pabalstu var saņemt, ja ir veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijā ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
LM aprēķini liecina, ka likuma izmaiņas samazinās bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitu nākamajos trijos gados par 5,5% vidēji gadā.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits mēnesī kopš 2012. gada pakāpeniski pieaug, salīdzinot ar 2012. gadu – par 25%. Tā kā pieaug gan bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits, gan pabalsta vidējais apmērs, katru gadu aizvien lielāki izdevumi tiek virzīti šo pabalstu izmaksai.
Saskaņā ar VSAA statistikas datiem 2016. gada pirmajā pusgadā bezdarbnieka pabalstu vidēji mēnesī saņēma 40 975 personas, pabalsta vidējais apmērs ir 245,96 eiro, pabalsta saņēmēju vidējais vecums ir 40,6 gadi, bet vidējais pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,5 mēneši.
Vienlaikus valdība otrdien atbalstīja grozījumus likumā par "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz, ka slimības pabalstu darba ņēmējam piešķir, ja persona ir strādājusi trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.
Tas gan neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Plānots, ka šī norma stāsies spēkā ar 2018. gadu.
Par likumu grozījumiem vēl jālemj Saeimai. Tie tiks izskatīti vienotā paketē ar nākamā gada valsts budžetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
