Pērn apstrīdēti 2,6% VID lēmumu; visvairāk problēmu nodokļu strīdos  (1)

Salīdzinājumam 2013.gadā VID pieņēma 96 126 lēmumus, no kuriem ģenerāldirektorei apstrīdēti tika 3,4%. "Kopumā, apstrīdēts tiek salīdzinoši neliels lēmumu īpatsvars," uzsver VID.

Visvairāk apstrīdēto lēmumu ir nodokļu strīdu lietās - no 28 918 lēmumiem apstrīdēti 4,2%.

VID arī uzsver, ka virkne strīdu tiek atrisināti jau dienestā, neturpinot tos tiesā. "Gadījumos, kad tiek konstatētas kļūdas tiesību normu piemērošanā vai interpretācijā, pierādījumu pietiekamībā vai novērtējumā, būtiski procesuāli vai citi pārkāpumi, VID ģenerāldirektore apstrīdēšanas stadijā labo pieļautās kļūdas, pilnībā vai daļēji atceļot sākotnējo lēmumu vai pieņemot jaunu lēmumu," skaidro VID.

Strīda turpināšana tiesā neesot VID, bet gan nodokļu maksātāja izvēle. Nodokļu maksātāji 48,1% gadījumos 2014.gadā nav piekrituši VID galējam lēmumam, izvēloties turpināt strīdu tiesā.

No pabeigtajām nodokļu strīdu lietām VID labvēlīgi lēmumi pērn bijuši 87% gadījumu, bet administratīvo pārkāpumu lietām - 88%. Piespiedu izpildes un citu strīdu lietā VID labvēlīgi lēmumi pieņemti 92% gadījumu.

Saskaņā ar tiesu nolēmumiem, kas ir stājušies spēkā,  2014.gadā noteiktas budžetā maksājamās summas veido 77,4 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir par 34,4% vairāk.

Vienlaikus VID arī atgādina, ka pastāv alternatīvs nodokļu strīdu risināšanas veids - vienošanās līguma noslēgšana. Tā tiek slēgta, lai izbeigtu strīdu par VID aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai par konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu.

Savukārt no 2014.gada 1.oktobra nodokļu maksātājiem ir iespēja noslēgtajā vienošanās līgumā noteiktos maksājumus veikt proporcionāli gada laikā pēc līguma noslēgšanas dienas.

VID pērn nepārsūdzēja nelabvēlīgus vai daļēji nelabvēlīgus tiesu nolēmumus 135 lietās, tostarp 21,8% no VID nelabvēlīgajiem lēmumiem un 28% no VID daļēji labvēlīgajiem lēmumiem. Spriedums parasti netiek pārsūdzēts, ja la  līdzīgās lietās jau ir izveidojusies stabila judikatūra attiecībā uz konkrētajā lietā piemērotajām un interpretētajām tiesību normām. Tāpat VID nepārsūdz tiesu spriedumus gadījumos, ja nodokļu maksātājs tiesvedības laikā ir iesniedzis jaunus pierādījumus, kas netika vērtēti iepriekš, un tie atspēko VID secinājumus.

VID arī konsekventi nepārsūdz tiesu nolēmumus, ja administratīvā procesa laikā iestādē mainījies tiesiskais regulējums, un tiesību normas ir labvēlīgākas maksātājam nekā pārkāpuma izdarīšanas brīdī.

Vērtējot VID nelabvēlīgos lēmumus, dienestā skaidro, ka pastāv atšķirīgi viedokļi par pierādījumu pietiekamību un vērtēšanu, daļā gadījumu ir nodokļu maksātāja papildu iesniegtie pierādījumi, kas apstiprina nodokļu maksātāja argumentus, kā arī atšķiras VID un tiesas tiesību normu interpretācija.

Lai samazinātu nepamatotu nodokļu strīdu skaitu, VID iesniedzis vairākus priekšlikumus, tostarp ieviest daļēju apstrīdētā nodokļu maksājuma samaksu pirms apstrīdēšanas. Tāpat pērn piedāvāts noteikt, ka apstrīdēšanas stadijā VID un tiesā netiek vērtēti nodokļu maksātāja iesniegtie finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošie dokumenti, kurus uzņēmums varēja un tam bija pienākums iesniegt nodokļu audita laikā. Tomēr Tieslietu ministrija likumprojektu nesaskaņoja.