Sezonas laukstrādnieku ienākumiem piedāvā nodokli samazināt līdz 15%  (2)

Finanšu ministrijas piedāvātos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus likumā, kas regulē "socnodokļa" piemērošanu, valdība skatīs otrdien, 13. augustā.

Finanšu ministrijas pārstāve Astra Kaļāne uzsver, ka grozījumu mērķis ir mazināt augsto sezonas laukstrādnieku nelegālās nodarbinātības līmeni, kā arī nedaudz samazināt viņu maksājamo nodokļu slogu.

Kaļāne skaidro, ka ļoti daudzi sezonas laukstrādnieki strādā neilgu laika posmu, nereti tikai dažas dienas, tādēļ darba devējiem ir problemātiski izpildīt normatīvo aktu prasības, kas paģēr Valsts ieņēmumu dienestu (VID) teju nekavējoties informēt gan par darba attiecību sākšanu, gan par to izbeigšanu.

Tikai 32 no kopumā nozarē esošajiem aptuveni 400 uzņēmumiem aizpērn ir spējuši izpildīt normatīvo aktu prasības, lai tiktu atzīti par legāli strādājošiem. No tā Finanšu ministrija un VID ir secinājuši, ka legāli strādājošo darbinieku mazais skaits, visticamāk, liecina par ļoti augstu nelegālās nodarbinātības līmeni lauksaimniecības nozarē.

Tādēļ Finanšu ministrija piedāvā aplikt sezonas laukstrādnieku ienākumus, kas gūti laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, ar 15% lielu nodokli, kurš ietvers gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan sociālās iemaksas. Minimālais nodokļa maksājums no nākamā gada būs 50 santīmi jeb 70 eirocenti par dienu.

Grozījumi paredz, ka šādu nodokļa režīmu varēs izmantot personas, kuras laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim sezonālos darbos lauksaimniecībā nostrādājušas ne vairāk par 65 dienām. Likumus plānots papildināt ar vēl dažām normām, kuru mērķis ir novērst sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa izmantošanu darbaspēka nodokļu optimizācijai.

VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone stāsta, ka īpaša nodokļu režīma paredzēšana sezonas laukstrādniekiem, ir viens no pasākumiem, ko plānots īstenot, lai mazinātu "pelēko ekonomiku".

VID un Finanšu ministrija lēš, ka patlaban legāli strādā tikai aptuveni 7% no kopumā teju 38 tūkstošiem iedzīvotāju, kas mēdz piepelnīties, strādājot sezonālus darbus lauksaimniecībā, piemēram, novācot ražu komercdārzos. Trīs gadu laikā legāli strādājošo sezonas darbinieku īpatsvaru plānots palielināt līdz aptuveni 20 %.

Pret šo ieceri gan jau paspēja iebilst koalīcijas partneru – neatkarīgo deputātu grupas – pārstāve Elīna Siliņa. Viņa paziņojumā medijiem pauda, ka, radot īpaši labvēlīgu nodokļu režīmu sezonālo darbu strādniekiem - augļkopības uzņēmumiem - tiek radīts slikts precedents, ka vienai atsevišķai nozarei, uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina, tik nodrošināti īpaši apstākļi, kamēr citām nozarēm jāturpina strādāt esošās nodokļu sistēmas ietvaros".

"Nelegālu ienākumu saņemšana ir novērota daudzās tautsaimniecības nozarēs. Nelegāli nodarbināto skaits kā vienīgais arguments atvieglināta nodokļu režīma ieviešanai ir nepareizs signāls pārējām nozarēm," uzsvēra Siliņa.

Piedāvājums nodrošināt nodokļu atvieglojumus sezonālo darbu strādniekiem, valstij var izmaksāt vairākus simtus tūkstošu latu un radīt lielāku administratīvo slogu gan valsts institūcijām, gan pašiem darba devējiem, kamēr finansiālā atdeve tuvākajos divos gados nepārsniegs 100 tūkstošus latu gadā, norāda Siliņa.

Neatkarīgie deputāti aicina valdību neatbalstīt tālākus eksperimentus ar darbaspēka nodokļu sistēmas izņēmumiem šaurām grupām, bet koncentrēties uz vispārējo nodokļu sloga samazinājumu mazatalgotajā sektorā.