Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. "Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir "uzkārusies"," sacīja LTA izpilddirektore.

Viņa uzsvēra, ka tirgotāji atbalsta reformu, jo iestājas par godīgu konkurenci, sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un prasībām atbilstošiem kases aparātiem, tomēr viņiem nav izprotami veidi, kā minētās lietas tiek nodrošinātas, jo reformas gaitā tiek palielināts administratīvais slogs un īstenota iebiedēšanas politika, kas kopumā apgrūtina visu reformas procesu.

Štolcere arī atzīmēja, ka situācija, kad VID atcēlis sertifikāciju vienam no jaunajām prasībām atbilstošajiem kases aparātiem, radījusi būtiskus zaudējumus tirgotājiem, jo kopumā tika iegādāti 18 000 kases aparātu, kas pēc pusgada lietošanas atzīti par nederīgiem. Viņa norādīja, ka minētā iemesla dēļ ierosinātas vairākas tiesvedības gan no aparātu ražotāju, gan tirgotāju puses, kā arī iesniegta sūdzība Eiropas Komisijā, lai situācijai rastu kādu risinājumu.

Viņa teica, ka VID un Finanšu ministrija (FM) piesaistīja arī neatkarīgu ekspertu kases sertifikācijas procesa atbilstības MK noteikumiem novērtēšanai, kura gala ziņojumam bija jābūt pieejamam jūnija sākumā. Tomēr, pēc LTA izpilddirektores paustā, tas vēl joprojām nav publiskots. Viņa atzīmēja, ka neoficiāli ir zināms, ka pieaicinātais eksperts ir sniedzis savu atzinumu, tomēr tas "laikam iesprūdis varas gaiteņos". Viņa pieļāva, ka tam par iemeslu varētu būt VID un to reformas īstenošanas gaitai nelabvēlīgi secinājumi.

Štolcere uzsvēra, ka LTA šajā jautājumā cieši sadarbojas ar atbildīgajām valsts institūcijām un reformas jautājumi tiek risināti, tomēr viņas ieskatā pašlaik valsts iestādes nevēlēsies veikt kardinālas pārmaiņas, jo tuvojas vēlēšanas un "neviens uz šo politisko pašnāvību neies".

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere aizvadīto gadu degvielas tirgotājiem vērtēja kā saspringtu, jo kases sistēmu reformas laikā ieguldīts liels resursu apjoms, tomēr pilnīga pāreja uz jauno sistēmu nav notikusi.

Viņa atzīmēja, ka degvielas tirgotāji paši jaunās kasu sistēmas neizstrādā, bet ir pasūtījuši tās attiecīgajiem servisa dienestiem, kuri līdz šim nav pilnībā spējuši izstrādāt un piedāvāt degvielas tirgotājiem sertificētas kasu sistēmas.

Viņa norādīja, ka kopumā degvielas tirgotāji atbalsta kasu sistēmas reformu un tās mērķi, tomēr viņa atzina, ka tās ieviešanas praktiskā daļa ir ieilgusi, kas skar arī citus tirgotājus, kuru darbību nodrošina kasu sistēmas. "Lielākoties problēmjautājumi ir saistīti ar atbildīgo institūciju vienotas un nemainīgas izpratnes trūkumu tehniskos jautājumos. Tas nevieš skaidrību un paļāvību un kavē sekmīgu un savlaicīgu pāreju uz jaunajām kases sistēmām," skaidroja LDTA izpilddirektore.

Viņa sacīja, ka LDTA ieskatā ir nepieciešams padarīt vienotu, skaidru un saprātīgu iesaistīto institūciju un kasu sistēmu izstrādātāju redzējumu un rīcību par jaunajām kasu sistēmām izvirzāmajiem nosacījumiem, tostarp tehniskajām prasībām, atsakoties no arvien jaunām institūciju interpretācijām.

"Kases sistēmas programmas katram tirgotājam ir atsevišķas un atšķirīgas, līdz ar to ir paredzams, ka atbildīgajām institūcijām, nemainot nostāju, būs jāsertificē tik daudz sistēmu, cik ir tirgotāju," norādīja Ligere.

Viņa atzīmēja, ka, ņemot vērā kases sistēmu modulāro uzbūvi, tirgotājiem jābūt iespējai iegādāties jau sertificētus kases sistēmas moduļus, kas būtu integrējami pārējā uzņēmuma papildu programmatūrā. Turklāt kases sistēmu versiju jeb atjauninājumu nomaiņa asociācijas ieskatā būtu jāļauj veikt attālināti, minēto darbību reģistrēšanai izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, un atsakoties no kases sistēmas tehniskās pases uzturēšanas papīra formātā.

LDTA izpilddirektore atzīmēja, ka efektīvākais un caurspīdīgākais risinājums lielākiem uzņēmumiem būtu tirdzniecības datu nodošana VID tiešsaistes režīmā. "To ilgtermiņā redzam kā veiksmīgāko risinājumu un apliecinām gatavību atbalstīt VID šādas pieejas attīstīšanā," uzsvēra Ligere.

Taujāta, vai visi asociācijas biedri paspējuši nomainīt kases aparātus, viņa sacīja, ka patlaban pilnīgu pāreju uz jauno sistēmu izdevies veikt tikai vienam no LDTA biedriem. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka degvielas tirgotājiem izmanto kasu sistēmas, kas nodrošina arī degvielas sūkņu vadību, līdz ar to tās ir ievērojami sarežģītākas par parasto veikalu kases aparātiem. Vaicāta, vai kases aparātu nomaiņas procesā tirgotāji ir cietuši kādus zaudējumus, Ligere atbildēja, ka asociācijas rīcībā nav tādas informācijas.

Komentējot LDTA sadarbību ar valsts institūcijām reformas īstenošanas gaitā, viņa norādīja, ka tā vairāk noritējusi vertikālā līmenī, kurā degvielas tirgotāju piesaistītajiem servisa dienestiem nemitīgi jāpielāgojas arvien jaunām izvirzītām prasību interpretācijām, savukārt pašas institūcijas neiedziļinās to saprātīgumā, samērīgumā un atbilstībā, lai sasniegtu kasu sistēmas reformas mērķi. "LDTA uzskata, ka visām prasībām normatīvā un interpretāciju līmenī ir jābūt balstītām atskaites punktā - sadarbība, samērīgums un godprātība," skaidroja asociācijas izpilddirektore.

Vienlaikus viņa piebilda, ka LDTA aicinājusi FM un VID uzklausīt uzņēmēju viedokli un kopīgi rast risinājumu, lai nodrošinātu reformas mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot uzņēmējdarbības attīstību.

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā noteikumi par jaunajām kases aparātu un sistēmu prasībām.

MK noteikumi paredz, ka atbilstošo kases aparātu, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietošana visiem nodokļu maksātājiem, izņemot padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, obligāti jāsāk ne vēlāk kā 2017. gada 1. janvārī. Ņemot vērā, ka uzņēmēju gatavība pielāgoties jaunajām prasībām vērtējama kā zema, VID iepriekš paziņoja par sešu mēnešu pārejas periodu. Tas nozīmē, ka jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas jāsāk lietot no 2017. gada 1. jūlija.

Savukārt padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā iekļautie nodokļu maksātāji jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošos kases aparātus, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas jāsāk lietot ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī.