No kurienes kovbojs uz beļģu alus etiķetes?  (2)

Flandrijas pilsētiņai Hūgardenai ir slavenas alus darīšanas tradīcijas jau no XV gadsimta. Garšīgākais alus šeit tapa divos klosteros. Cenšoties radīt unikālu dzērienu un tādējādi padarīt slavenu savu dzīvesvietu, mūki daudz eksperimentēja ar ingredientiem. Līdz šai dienai nav zināms, kurš no svētajiem tēviem izdomāja pievienot miežiem, kviešiem un auzām koriandru un Kirasao salas apelsīnu mizas ar tām raksturīgo rūgtumiņu, taču rezultāts pārspēja visas cerības. Brīnumainā dzēriena slava ātri izplatījās pa visu Veco pasauli. 1809. gadā pilsētiņā darbojās jau 12 alus darītavas, bet līdz XIX gadsimta beigām to skaits bija sasniedzis 40.

Unikālā recepte un hūgardeniešu centība palīdzēja viņiem daudzus gadus darīt visgaršīgāko balto alu valstī. Un tomēr pagājušā gadsimta vidū no agrākās alus garšas bija palikušas vien klosteru grāmatās aprakstītas atmiņas. Lētais gaišalus stabili bija izspiedis no tirgus celsmīgo balto alu. 1957. gadā Hūgardenā tika slēgta pēdējā alusdarītava. Likās, ka unikālā un eksotiskā baltā alus recepte ir pazaudēta uz visiem laikiem. Taču tad pie darba ķēras jaunais aldaris Pjērs Seliss. Lai pārsteigtu draugus, kuri ieradās apsveikt viņu dzimšanas dienā, Pjērs savās mājās pagatavoja alu pēc atjaunotas autentiskās receptes. Eksperiments bija neticami veiksmīgs, un Seliss sāka ražot aizmirsto brīnumdzērienu jau rūpnieciskos apmēros – paša izveidotajā alusdarītavā De Kluis (tulkojumā no flāmu valodas klosteris).

Baņķieri uzvarēja aldari

Atjaunot baltā beļģu alus agrāko slavu – tas kļuva par Pjēra Selisa dzīves uzdevumu. Viņš ļoti augstu vērtēja receptes oriģinalitāti un gala rezultātu. Hoegaarden pārdošanas apjomi pamazām auga, un plāni bija grandiozi, taču 1985. gadā tos izjauca ugunsgrēks alusdarītavā.

Atjaunošanai bija vajadzīgi līdzekļi. Selisam to nebija, un viņš bija spiests piesaistīt investorus no alus darīšanas giganta Stella Artois. Kas no tā iznāca? Kā vēlāk atzina pats Seliss, "baņķieri uzvarēja aldari". Vēlēdamies padarīt ražošanu lētāku, jaunie īpašnieki centās taupīt uz ingredientu iepirkumiem, un rezultātā, kā teica Seliss, tas vairs nebija viņa Hoegaarden. Protestējot viņš pārdeva savu uzņēmuma daļu un pārcēlās uz Teksasu. Tur Seliss izveidoja alusdarītavu un atsāka ražot lielisku alu, arī pēc beļģu tradīcijām. Vieglais un gaišais Celis White, kura eiķeti rotā kovbojs ar laso rokās, ir viens no Selisa ražojumiem. Tajā sajūtamas Hūgardenas atskaņas, tomēr tas nav Hoegaarden, bet gan gluži cits alus – ar skābenu rauga aromātu un baltām, stingrām putām. Garšā sajūtams viegls sāļums, kas ātri pārtop maigā skābumiņā ar spilgtu citrusu aromātu. Koriandrs un citi alus sastāvā ietilpstošie augi veido ļoti sarežģītu, bagātīgu un savā ziņā neprognozējamu – kā pati dzīve – garšu. Jo šodien Celis White jau top nevis Amerikā, bet beļģu ģimenes alusdarītavā Van Steenberge...

Piedevām Zelta drakons!

Beļģu uzņēmuma Van Steenberge vēsture aizsākās 1784. gadā, kad Žans Batists de Brēns Ertveldes pilsētā izveidoja alusdarītavu De Peer. Tuvojoties XX gadsimtam, de Brēnu pēcteči saradojās ar van Stēnbergu dzimtu, kuras priekšgalā tolaik bija Ģentes Alus darīšanas institūta mikrobioloģijas profesors Pols Stēnbergs. Tā aizsākās nākamais stāsts par vienu no šobrīd vispazīstamākajām ģimenes alusdarītavām Beļģijā. Un ne tikai tāpēc, ka Van Steenberge pašlaik ražo slaveno alu Celis White.

Alusdarītavas ražojumu klāstā ir pietiekami daudz solīdu šķirņu vai, kā saka Beļģijā, "stilu", taču īpašs starp tām visām, protams, ir leģendārais tumšais Gulden Draak (Zelta drakons), kuru gatavo ar divkāršās fermentēšanas paņēmienu. Šī alus darīšanas meistardarba tapšanā tiek izmantots vīna raugs, un tieši tas piešķir papildu grādus, kā arī akcentē dzēriena izsmalcināto un sarežģīto garšas buķeti, kurā jūtamas karameļu, grauzdēta iesala un kafijas notis. Šis "nektārs" var arī neiegaršoties uzreiz, taču pēc vairākkārtējas nogaršošanas tas liek sevī iemīlēties.

Tieši tur arī slēpjas Gulden Draak noslēpums un burvība. Nosaukums alum dots par godu zeltītajai statujai Ģentes zvanu torņa smailē. Un tas nav nejauši. Leģenda stāsta, ka pirmoreiz "Zelta drakons" bijis uzstādīts slavenā norvēģu vikinga Sigurda Magnusona kuģa priekšgalā. Vēlāk apzeltīto, skandināvu stilā veidoto statuju Sigurds kā cieņas apliecinājumu uzdāvināja Bizantijas imperatoram, kurš savukārt to uzstādīja uz Sofijas katedrāles kupola Konstantinopolē (ne vairāk un ne mazāk!).

Vēl pēc gadsimta flāmu grāfs Flemings Boldvins IX, kurš tolaik bija Konstantinopoles imperators, nosūtīja "Zelta drakona" statuju uz savu dzimteni – nelielo Bīrvlītas pilsētiņu ziemeļos no Ģentes. Starp citu, tulkojumā biervliet nozīmē alus straume. Uzzinājuši, ka niecīgajam ciematiņam pieder tik vērtīga relikvija, kaimiņpilsētas Briges iedzīvotāji uzbruka Bīrvlītai un statuju atņēma. Cīņa par Zelta drakona statuju norisinājās uz Ģentes un Briges savstarpējā kara fona. Pirms izšķirošās kaujas labāk sagatavotie Briges kareivji nolēma jau iepriekš nosvinēt uzvaru, par kuru viņi nemaz nešaubījās. Svinēts tika ne pa jokam, un skaidrā prātā nebija neviena. Tieši to izmantoja Ģentes karaspēks, kas rīta agrumā ielauzās pretinieka nometnē, sakāva visus un devās prom, paņemot līdzi "Zelta drakona" statuju.

"Pamēģiniet aizsniegt mūsu zvanu torni, pamēģiniet pārspēt mūsu "Zelta drakonu"," šajā Ģentes iedzīvotāju spārnotajā frāzē saklausāmas ne tikai atskaņas no vēsturiskās uzvaras, bet arī lepnums par savu unikālo alu...

Latvijā labāko Van Steenberge alusdarītavas alu var iegādāties veikalos Alko Outlets, Prisma, Spirits & Wines, Maxima XXX, kā arī nogaršot restorānos KwakInn, Bon Vivant, S. Brevings, Beer House Nr.1 un daudzos citos. Oficiālais izplatītājs Latvijā – kompānija Baltā bura.

Nākamajā beļģu alum veltītajā materiālā sīkāk pastāstīsim par slaveno alu, ko dara Westmale Brewery mūki.