"Pamazām [zirgu skaits Latvijā] samazinās. Šī pati krīze skar arī mūs, jo Krievija bija viena no tām, kas pēdējā laikā visvairāk pirka zirgus. (..) Tagad arī rubļa pirktspēja samazinās, to mēs jūtam uzreiz," atzina Treibergs.
Viņš piebilda, ka zirgu skaita samazinājumu veicinājusi arī dzīvnieku novecošanās un saimniecību skaita samazinājums. "Tagad arī mazāk lecina ķēves, zirgaudzētavas ir samazinājušas skaitu - gan "Tērvete", gan "Akmeņlaukas", kas mums bija lielās zirgaudzētavas, [savukārt] mazās jau ir beigušas pastāvēt," pauda biedrības vadītājs.
Pēc viņa teiktā, zirgu skaitu samazina tās saimniecības, kurām zirgu audzēšana ir vienīgais darbības veids. "Pirms 15 gadiem zirgkopība bija tā nozare, kas varēja pavilkt gan piena, gan citas nozares. Tagad ir tā, ka piensaimniecību var pavilkt tie zemnieki, kam ir mežs, bet, ja tev ir tikai zirgi, tad iet smagi," sacīja Treibergs, uzsverot, ka labāk sokas tām saimniecībām, kas paralēli zirgkopībai nodarbojas ar kādu citu lauksaimniecības nozari vai arī kurām ir labi šķirnes vai sporta zirgi, ko var pārdot par augstu cenu.
Jau rakstīts, ka Latvijā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014.gadā zirgu skaits samazinājās par 5,6% un pērnā gada beigās Latvijā bija 10,1 tūkstotis zirgu.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta informācijas, Latvija uz Krieviju gadā eksportē aptuveni 800 zirgu.
Latvijas Zirgaudzētāju biedrība ir dibināta 1993.gadā, un tās mērķis ir veidot un attīstīt ar selekcijas metodēm Latvijas zirgkopību kā svarīgu, augsti rentablu tautsaimnieciskās ražošanas un eksporta nozari Eiropas Savienības tirgū, kā arī aizstāvēt zirgaudzētāju intereses iekšējā un Eiropas Savienības tirgū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
