Foto: LETA

Šogad par izsalušiem ziemāju laukiem vairāk nekā 1000 hektāru platībā AS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) atlīdzībās zemniekiem izmaksājusi 200 000 eiro, aģentūru LETA informēja kompānijas pārstāvji.

Dažādos Latvijas reģionos zaudējumus cietusi gandrīz katra trešā saimniecība, kas apdrošinājusi BTA savus sējumus. Zemgalē sējumu pārziemošanu būtiski ietekmējis rudens sausums, savukārt kailsals nodarījis būtiskus postījumus ziemas rapsim Latgalē un Vidzemē, kā arī labības sējumiem Lubānas līdzenumā.

"Esam apsekojuši visas saimniecības, kuras iesniegušas atlīdzību pieteikumus, kā arī izmaksājuši atlīdzības visiem lauksaimniekiem, kuri bija apdrošinājuši sējumus, kas ziemas sezonā daļēji vai pilnībā gāja bojā nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ. 95% no pieteiktajām atlīdzībām ir par ziemas rapsi," sacīja BTA Lauksaimniecības apdrošināšanas produktu vadītājs Andis Lillais.

Lielāko atlīdzību - apmēram 45 000 eiro - BTA aprīlī izmaksāja kādam lauksaimniekam par izsalušo ziemas rapsi aptuveni 160 hektāru platībā Jelgavas novadā. Otra lielākā atlīdzība - vairāk nekā 23 000 eiro apmērā - izmaksāta kādam citam lauksaimniekam par nosalušo rapsi 202 hektāru platībā un izsalušo tritikāli 91 hektāru platībā Kārsavas novadā.

BTA pieredze liecina, ka zemnieku saimniecības arvien nopietnāk izvērtē riskus, kas skar sējumu platības, un arvien biežāk izvēlas tos apdrošināt. Ik gadu noslēgto sējumu apdrošināšanas līgumu skaits dubultojas.

Nepieciešamību apdrošināt īpašumus uzsver arī saimniecības "Ainava" īpašnieks Valērijs Ančevskis. "Regulāri apdrošinu vasaras sējumus, bet ziemājus līdz šim neapdrošināju. Tomēr jāatzīst, ka rapsis šogad izsala un nācās to pārsēt. Vēl noris aktīvi pavasara darbi, bet, kad viss būs sasēts un apzināts, noteikti daļu sējumu apdrošināšu arī šogad," atzina zemnieks.

Daļa zemnieku bojā gājušo ziemas rapsi pārsēj ar vasaras rapsi, jo šogad pasaulē samazinājušās rapša sējumu platības, kas veicinājis rapša cenu pieaugumu.

Apdrošinot vasaras sējumus, BTA aicina lauksaimniekus izmantot arī valsts sniegto atbalstu. Vēršoties Lauku atbalsta dienestā, zemniekiem ir iespēja izmantot kompensāciju lauksaimniecības, tajā skaitā sējumu, apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai līdz 65% apmērā.

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem 2015.gadā bija saņemti 3382 pieteikumi par valsts atbalstu polišu iegādei un izmaksāts valsts pabalsts 1 498 891 eiro apmērā.

Kā ziņots, ziemāju attīstība kopumā Latvijā šogad tiek vērtēta kā laba, savukārt vasarāju sējas darbi pamazām noslēdzas.

Latvijā pagājušajā gadā graudu kopraža sasniegusi visu laiku rekordu - trīs miljonus tonnu. Kāpumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums par 17 200 hektāru, bet arī ievērojams vidējās ražības no viena sējumu hektāra kāpums. Tikmēr graudu vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties un bija 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo četru gadu laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!