Pašlaik spēkā esošā kārtība paredz, ka valsts un Eiropas Sociālā fonda (ESF) subsīdijas invalīdu - bezdarbnieku nodarbināšanai nevar saņemt uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, lopkopības fermas un graudaudzēšanas saimniecības, portālam "Delfi" pastāstīja ZM Valsts plānošanas nodaļas departamenta direktora vietniece Andra Balode. Kopumā Latvijā ir aptuveni 29 000 lauksaimniecības uzņēmumu, kurus varētu skart šis ierobežojums, aplēsusi ministrija.
ZM aicina šo ierobežojumu atcelt, ļaujot arī primārās lauksaimniecības uzņēmumiem pretendēt uz atbalstu. Lai to panāktu, ministrija rosina turpmāk Latvijā piemērot tā dēvēto Eiropas Komisijas (EK) "lauksaimniecības atbalsta regulu", kas ļautu no ESF līdzekļiem atbalstīt arī primārās lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus, kas darbā pieņēmuši bezdarbnieku - cilvēku ar invaliditāti.
Ministrija uzsver, ka "lauksaimniecības atbalsta regula" pavērs plašākas iespējas bezdarbniekiem - invalīdiem iegūt darbu. "Noteikumos paredzot iespēju darba devējiem, kas darbojas lauksaimniecības nozarē un zivsaimniecības nozarē, nodarbināt bezdarbniekus, kuriem noteikta invaliditāte, būtu iespēja veicināt nodarbinātību lauku reģionos," norāda ZM.
LM Darba departamenta direktora vietnieks Imants Lipskis portālam "Delfi" atzina, ka ZM ierosinājums ir "pārdomas vērts", taču tuvākajā laikā izmaiņu ESF atbalsta piešķiršanas kārtībā nebūšot. Viņš skaidro, ka Latvija agrāk pati nolēmusi lauksaimniecību noteikt kā izņēmuma jomu, kur darba devēji nesaņem atbalstu no Eiropas Sociālā fonda. Eiropas Savienībā lauksaimnieku atbalstam ir paredzēti specifiski fondi un citi finansējuma avoti, no kuriem var saņemt gan tiešos maksājumus, gan subsīdijas, norāda Lipskis.
Vaicāts, vai lauksaimnieki nav nostādīti nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citu nozaru darba devējiem, Lipskis uzsver, ka subsidētā nodarbinātība ir domāta darba ņēmēju, nevis darba devēju atbalstam. Viņaprāt, ja kāds lauksaimnieks vēlas darbā pieņemt bezdarbnieku - invalīdu, viņš to var darīt par subsīdijās un tiešajos maksājumos iegūto naudu. LM pārstāvis gan atzina, ka ne visiem lauksaimniekiem pietiks līdzekļu, lai iekārtotu invalīdam specifisku darba vietu - tas ir viens no pasākumiem, ko finansē no ESF līdzekļiem.
Eiropas Komisijas Latvijā pārstāvis Jānis Krastiņš portālam "Delfi" apliecināja, ka Latvijai ir tiesības izvēlēties tādu ceļu, kas ļautu arī primārās lauksaimniecības uzņēmumiem saņemt ESF atbalstu bezdarbnieku - invalīdu nodarbināšanā. Vienīgais nosacījums - šim ceļam ir jābūt saskaņā ar ES likumdošanu.
Invalīdu organizācijas ZM ierosinājumu vērtē pozitīvi. Invalīdiem darbu laukos ir atrast grūtāk nekā pilsētā, portālam "Delfi" sacīja invalīdu organizāciju "Apeirons" un "SUSTENTO" vadītāji Ivars Balodis un Gunta Anča. Rīgā invalīdi var strādāt birojos, taču laukos šādu iespēju nav, uzsver Balodis, kurš gan atzīst, ka nav zinājis par šādu lauksaimniecības uzņēmumiem piemērotu ierobežojumu. Viņš norādīja, ka ārzemēs cilvēki ar kustību traucējumiem vada pat traktoru, kuru kabīnē viņus ieceļ speciāla iekārta.
Abi invalīdu organizāciju vadītāji atzina, ka Latvijā nav statistikas par invalīdu nodarbinātību, līdz ar to nav zināms, cik reģionos dzīvojošie invalīdi ir bez darba.
Savukārt Rēzeknes invalīdu un viņu draugu apvienības "Impulss" vadītājs Dainis Pīrāgs sacīja, ka zemnieku saimniecības, ja būtu iespēja pieņemt darbā invalīdus, to arī darītu, piemēram, grāmatvedībā vai kādā ar rokām veicamā darbā. Pīrāgs pats strādā subsidētā darba vietā uzņēmumā "Latgales Namu apsaimniekotājs".
Bezdarbnieku - invalīdu nodarbināšanu Latvijā subsidē no diviem avotiem: Nodarbinātības valsts aģentūras speciālā budžeta un ESF projekta "Pasākumi noteiktām personu grupām", portālu "Delfi" informēja Nodarbinātības valsts aģentūras ESF projekta vadītāja Agnese Gelžina.
No subsidēto darba vietu programmas līdzekļiem darba devējs var segt cilvēka ar invaliditāti algu, kā arī 50% apjomā no minimālās valstī noteiktās mēneša darba algas - darba vadītāju un asistentu atalgojumu. Tāpat darba devējs var saņemt vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu darba vietu invalīda vajadzībām. Dotācijas apmērs nedrīkst pārsniegt 500 latu par vienas darba vietas pielāgošanu. Atbalsta ietvaros apmaksā arī izdevumus par veselības pārbaužu veikšanu katram bezdarbniekam - cilvēkam ar invaliditāti.
Lai saņemtu atbalstu, darba devējam nedrīkst būt nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu. Tāpat uzņēmumam nedrīkst būt pasludināta maksātnespēja, uzsākta likvidācija, kā arī apturēta vai pārtraukta saimnieciskā darbība un uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu. Pēdējo triju gadu laikā uzņēmuma darbībā nedrīkst būt fiksēti būtiski profesionālās darbības, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību pārkāpumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
