Pirmo reizi uzskaitīta pesticīdu lietošana Latvijas dārzeņos un augļos  (67)

Ņemot vērā klimatisko apstākļu ietekmē izveidojušos augsto slimību un kaitēkļu fonu Latvijā 2014. gadā, CSP apsekoto kultūraugu sējumos un stādījumos izmantotais pesticīdu darbīgo vielu daudzums ir vērtējams kā atbilstošs optimālas agrotehnikas ievērošanai, uzskata Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperti.

CSP pirmo reizi īstenotajā apsekojumā secināts, ka ar pesticīdiem apstrādāti 69% bumbieru stādījumu, 52% – aveņu, 44% – ķiršu, 36% ābeļu, 29% – plūmju, 92% - kāpostu platību, 89% – sīpolu, 77% – galda biešu, 17% - zemeņu stādījumu un 64% kartupeļu stādījumu platību.

Savukārt 80% no ābelēm un bumbierēm lietoto pesticīdu bija fungicīdi, ķiršiem - 86%, plūmēm – 67%, avenēm – 76%, kartupeļu stādījumiem – 89% un sīpoliem - vairāk kā 60%.

No kopējā pielietotā pesticīdu daudzuma galda biešu platībās 98% bija herbicīdi, burkānu platībās – 87%, kāpostu – 69%, zemeņu platībās - 59%, kukurūzas sējumos – 98%.

Insekticīdi, ko lieto kaitēkļu apkarošanai, lietoti ļoti maz, kas skaidrojams ar mazu lietojuma devu vienam hektāram.

Atklātā lauka dārzeņu platībās nezāļu apkarošanai visvairāk lietotie herbicīdi bija aklonifēns un metazahlors. No burkānu platībās lietoto herbicīdu daudzuma 42% bija aklonifēns, sīpolu platībās – 82%. No kāpostu platībās lietoto herbicīdu daudzuma 76% bija metazahlors. Sīpolu stādījumos lietoto fungicīdu augsto īpatsvaru var skaidrot ar darbīgās vielas mankoceba lietojumu (79% no lietoto fungicīdu daudzuma), kas ir plaši izplatīta fungicīdu darbīgā viela miltrasas ierobežošanai.

Kartupeļu lakstu puves un sausplankumainības ierobežošanai plaši pielietota fungicīdu darbīgā viela mankocebs, kura īpatsvars pesticīdu kopējā daudzumā bija 66% un izmantoto fungicīdu daudzumā – 74%.

Aizsardzībai pret dažādiem sakņu un stublāju slimību ierosinātājiem siltumnīcās audzētiem dārzeņiem (tomātiem un gurķiem) galvenokārt lietoti fungicīdu augu aizsardzības līdzekļi, kuru darbīgo vielu īpatsvars bija 98%.