Izskatot parādnieka pārstāvja iesniegto sūdzību par Rīgas rajona Mālpils pagasta zemnieku saimniecības "Bērzi" maksātnespējas procesa norisi, Maksātnespējas administrācija 19. februārī pieņēmusi lēmumu, kurā atzinusi pārkāpumus administratores Abzalonas darbībā, informēja Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Vītola.
Izvērtējot sūdzībā norādītos faktus, administratores sniegtos paskaidrojumus, kā arī Maksātnespējas administrācijas rīcībā esošo informāciju, konstatēts, ka administratore nav pienācīgi rūpējusies par zemnieku saimniecības mājlopu labturību un veselību, nav norādījusi visu parādnieka mantas pārdošanas plānā iekļaujamo informāciju, kā arī nav pēc būtības atbildējusi uz parādnieka pārstāvja informācijas pieprasījumiem.
Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu mēneša laikā ir iespējams pārsūdzēt Rīgas rajona tiesā. Sūdzības iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.
Par Maksātnespējas administrācijas atzītajiem pārkāpumiem administratoriem pienākas mīnus punkti, kurus ņem vērā, atkārtoti sertificējot administratorus. Šāda atkārtota sertifikācija notiek ik pa diviem gadiem.
Jau ziņots, ka Valsts policija pārbauda, iespējams, neatbilstošu izturēšanos pret saimniecības govīm. Nesen policija saņēma iesniegumu no bijušās zemnieku saimniecības īpašnieka Mālpils novadā par to, ka viņam agrāk piederējušā saimniecībā, ko tagad pārņēmis maksātnespējas administrators, iespējams, netiek ievērotas atbilstošas rūpes par saimniecībā vairāk nekā desmit palikušajām govīm.
Par iesniegumā minētajiem faktiem policijā sākta resoriskā pārbaude, lai noskaidrotu, vai pret dzīvniekiem tiek ievērotas atbilstošas labturības prasības. Policija ir lūgusi sniegt atzinumu Pārtikas un veterinārajam dienestam.
Pēc dienesta atzinuma saņemšanas policija pieņems tālākos lēmumus.
Laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš vēstīja, ka zemās piena cenas dēļ, nespējot norēķināties ar piegādātājiem, bankrotējusi saimniecība "Bērzi" Mālpils novadā.
"Bērzu" īpašnieks Jāni Strautnieks laikrakstam skaidrojis, ka 2008. gadā, neizmantojot Eiropas struktūrfondu atbalstu, tika uzbūvēta ferma 155 slaucamām govīm, pilnībā aprīkota un gatava piena ražošanai. Vēlāk tika uzrakstīts projekts par novietnes 177 liellopiem būvniecību, plānojot tajā uzstādīt divus slaukšanas robotus.
2011. gadā banka "Citadele" piekrita šo būvniecību finansēt. Bankai bija papildu nosacījums - lai varētu ātrāk piepildīt jaunuzbūvēto novietni, saimniecībai bija jāiegādājas lopi. Lai to varētu izdarīt, banka piešķīra papildu līdzekļus un saimniecība iegādājās 130 grūsnas teles Vācijā.
Vēlāk radās finanšu grūtības, turklāt zemās piena cenas dēļ situācija samilza tik ļoti, ka saimniecība vairs nevarēja veikt bankas maksājumus, līdz banka paziņoja par atkāpšanos no līguma. Tas sakrita ar viena piegādātāja iesniegto prasījumu tiesā par maksātnespējas ierosināšanu, un maksātnespēja arī tika ierosināta.
Pēc tam visus darbus saimniecībā organizēja maksātnespējas administratore, pieņemot lēmumu turpināt saimniecisko darbību. Strautnieks apgalvoja, ka pusgada laikā, kopš saimniecībā darbu nodrošina maksātnespējas administratore, govis netiek sēklotas, tām paredzētā kukurūzas skābbarība pārdota biogāzes ražotnei, daļa govju nokauta, lai būtu nauda atlikušo pabarošanai.
Kā liecina Lauksaimniecības datu centra dati, novembrī ganāmpulkā vairs bija tikai 133 slaucamās govis, kuru vidējais izslaukums samazinājies līdz 3900 kilogramiem no govs. Pirms administratores iesaistīšanās saimniecības darbībā izslaukumi bija augstāki nekā vidēji Latvijā.
Strautnieks par administratores darbībām gatavoja sūdzību Maksātnespējas administrācijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
