Straujuma: pašlaik ārzemniekiem pieder aptuveni 13% Latvijas lauksaimniecības zemes  (49)

Viņa atgādināja par ieceri izveidot Valsts zemes fondu un uzsvēra, ka zeme ir Latvijas bagātība un ar zemes apstrādi saistītie jautājumi ir viena no prioritātēm. "Viens ir skaidrs – zeme ir mūsu bagātība. Zemes jautājumi ir arī viena no manām prioritātēm. Man ir liels prieks, ka Valsts prezidents [Andris Bērziņš], premjers [Valdis Dombrovskis] un Saeima to arī saprot. Ministrijā ir sagatavots vesels komplekss ar šiem jautājumiem, tas nav tikai Zemes fonds, ir daudzas lietas, kas valstij ir jāizdara, un mēs esam pakāpeniski sākuši iet uz priekšu. Proti, sākām ar kreditēšanas programmu, es ceru, ka Saeima atbalstīs likumprojektu, kurā tiks nodefinēti kritēriji, kas ir apstrādātā zeme. Tātad, iepriekš bija, ka tikai 30% bija jābūt apstrādātiem, lai jau saņemtu atbalstu, ceram veikt pārmaiņas, ka jābūt apstrādātiem 70%. Šīs pārmaiņas būs saistītas ne tikai ar to, kas varēs pretendēt uz tiešmaksājumiem, bet tas arī būs saistīts ar zemes nodokli, kas būs jāmaksā par īpašumā esošu zemi," klāstīja Straujuma.

"Mēs pakāpeniski ejam uz to, ka tā vērtība, kas Latvijai ir, – zeme – tiktu apstrādāta, lai nebūtu pamests un aizaudzis neviens hektārs," viņa paskaidroja.

Pēc viņas teiktā, viena no iespējam, kā varētu darboties Valsts zemes fonds, ir līdzīga Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas valsts meži" (LVM) īstenotajai meža īpašumu uzpirkšanas programmai. "Tā varētu būt viena no iespējām. Taču mēs izskatām arī iespēju, ka zemi varētu nodot ilgtermiņa nomā fondam. Mums ir daudz cilvēku gados, kas nevar savu zemi apsaimniekot, taču vienlaicīgi viņi arī negrib nevienam savu zemi pārdot," norādīja zemkopības ministre.

Paskaidrojot, kāpēc jāveido valsts struktūra lauksaimniecības zemes iznomāšanai, Straujuma sacīja, ka iedzīvotāji vairāk uzticas valstij. "Līdzīgi kā LVM gadījumā, ir tomēr zināma uzticamība valsts struktūrām un gribēšana labāk iznomāt valstij. Ja tas cilvēks iznomā zemi valstij, piemēram, uz desmit gadiem, tad viņš vairāk tic, ka pēc desmit gadiem viņš to zemi arī saņems atpakaļ, neviens viņu nepiemānīs," pastāstīja Straujuma.

Fonds iznomāto zemi, visticamāk, iznomās citiem lauksaimniekiem, kas to vēlēsies apstrādāt. "Tas gan būs atšķirīgi no LVM, jo LVM mežus nopērk un arī apsaimnieko, bet es nedomāju, ka valsts sāks art un sēt. Mums ir ļoti daudz zemnieku, kas ir gatavi apsaimniekot zemi, ja zina, ka tā zeme būs pieejama noteiktu gadu skaitu, ka viņam nebūs ne par ko jāuztraucas un jābaidās, ka viņam to zemi noņems," pavēstīja ministre.

Viņa gan atzina, ka Valsts zemes fondā droši vien nonāks arī aizaugušas zemes. "Protams, ka būs arī šāda zeme. Taču es gribētu norādīt, ka pieprasījums pēc zemes ir. Un es pieļauju, ka valsts kā starpnieks palīdzēs sakārtot attiecības starp zemes īpašniekiem un tiem, kas vēlas to apsaimniekot. Ir valstis, kur šādi zemes fondi arī strādā. Valsts, protams, pati near, bet valsts nodrošina, lai zeme ir apstrādāta," norādīja Straujuma.

Tomēr ministre uzsvēra, ka darbs pie Valsts zemes fonda izveides ir tikai sākuma posmā un mehānismi tā darbībai vēl nav izstrādāti. Viņa arī sacīja, ka fonda izveidei plānots piesaistīt LVM speciālistu, kas palīdzētu izstrādāt kritērijus Valsts zemes fondam.

Paredzēts, ka tiks izstrādāti arī kritēriji par to, kam būtu tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi. "Šo lietu atbalsta arī Valsts prezidenta kanceleja. Protams, ka mēs ievērosim vispārīgos Eiropas Savienības nosacījumus, bet tie vēl būtu papildu kritēriji, kas ir svarīgi mums. Turklāt tie būtu nosacījumi ne tikai mūsu lauksaimniekiem, bet arī citu valstu. Dažādas valstis piemēro dažādus nosacījumus. Ir valstis, kur priekšroka tiek dota kaimiņiem. Tātad, tiem, kuru lauksaimniecības zemes robežojas. Ir valstis, kur tiek ņemta vērā lauksaimnieciskā izglītība, ir valstis, kur speciālas pašvaldību komisijas izvērtē zemes pircēju, vai viņš ir pietiekami kvalificēts, lai varētu strādāt lauksaimniecībā," klāstīja Straujuma.

Viņa arī atzina, ka Valsts zemes fonds bija jāizveido jau pirms vairākiem gadiem. "Droši vien būtu bijis labāk, ja tas būtu bijis realizēts pirms desmit gadiem. Bet tad ir jautājums – vai turpinām arī neko nedarīt uz priekšu?" norādīja zemkopības ministre, bet uzsvēra, ka zemes tirgus nav apstājies.

Pagaidām nav noteikts termiņš, kad Valsts zemes fonds varētu sākt darboties, taču līdz nākamā gada 1.jūnijam Zemkopības ministrijai ir jāsagatavo nosacījumi tā izveidei. Straujuma minēja, ka nākamā gada budžetā fonda darbības nodrošināšanai līdzekļi nav izdalīti, bet ir notikušas sarunas gan ar Valsts prezidentu, gan premjeru par šā fonda finansēšanas mehānismu. Viņa pieļāva, ka jau 2014.gada budžetā varētu būt paredzēti līdzekļi Valsts zemes fonda darbībai.