Foto: F64

"Lauku attīstības fonds" līdz 30. novembrim ir pieņēmusi lēmumu par 492 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 24,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, portālu "Delfi" informē Zemkopības ministrija (ZM).

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 12 957 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1985 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 000 eiro.

Aizdevumu termiņi ir robežās no 1,5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevuma termiņš – 16 gadi.

Pamatā aizdevumiem piesakās nelielas saimniecības – atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai – tās ir mikrosaimniecības.

No 407 saimniecībām 337 saimniecībās strādā 1 līdz 3 darbinieki, kas ir ģimenes locekļi. Tikai 14 saimniecības ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz 10 un gada apgrozījums ir lielāks par 2 miljoniem eiro, kas, atbilstoši uzņēmumu definīcijai, ir uzskatāmi par mazo uzņēmumu.

Visvairāk aizdevumi reģistrēti Zemgalē – 151, Kurzemē – 141, Vidzemē – 94, Latgalē – 92 un Rīgas reģionā – 44.

Kā ziņots, zemes kreditēšanas programma sākusi darboties 2012.gada jūlijā. Kreditēšanu administrē "Lauku attīstības fonds" sadarbībā ar "Latvijas attīstības finanšu institūciju "Altum"". Programma darbosies līdz 2020.gada 31.janvārim, un tajā pieejami kopumā 30 miljoni eiro.

Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemes īpašnieki, kuri neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt savu īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kuri ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai.

Tāpat no lauksaimnieku apstrādātās zemes liela daļa joprojām ir nomātās zemes platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!