Ziemāju graudaugu ražība šogad būs zemāka nekā gadu iepriekš, prognozē LLKC

LLKC speciālisti atzīst, ka aizvadītā gada lietainais rudens ievērojami kavēja ražas novākšanu un līdz ar to arī ziemāju sēju. Rudens vēlākie sējumi atšķiras no agrāk sētajiem un ir vairāk pakļauti sausuma nelabvēlīgākai ietekmei, kā arī cerojuši vājāk. Maija lauka apskates rezultāti rāda, ka ziemas kviešu ražība būs aptuveni 4,3 tonnas no hektāra, kas ir mazāk nekā 2016. gadā, kad novāca 4,8 tonnas no hektāra. Ziemas rudzu ražība būs 3,4 tonnas no hektāra, kas ir mazāk nekā 2016.gadā, kad novāca 3,8 tonnas no hektāra. Turpretī tritikāles ražība būs 2,9 tonnas no hektāra, kas arī ir mazāk nekā 2016.gadā, kad novāca 3,4 tonnas no hektāra. Ziemas rapša ražība būs trīs tonnas no hektāra, lai gan 2016. - 3,2 tonnas no hektāra.

LLKC dati liecina, ka pagājušā gada rudenī Latvijā kopumā ar ziemāju graudaugiem apsēts par aptuveni 24 00 hektāru mazāk nekā 2015. gada rudenī, kad ziemāju graudaugi aizņēma 377 600 hektāru.

Saskaņā ar Centrālās statistikas biroja datiem 2016./2017. gadā ziemāju graudaugu sējumi kopumā aizņems 353 300 hektāru. Joprojām visvairāk no ziemājiem ir iesēti ziemas kvieši - 311 000 hektāru, rudzi - 32 tūkstoši hektāru, kam seko tritikāle - 6,9 tūkstošu hektāru platībā un ziemas mieži - 2,9 tūkstoši hektāru. Ņemot vērā ziemas rapša audzēšanas ienesīgumu, ziemas rapsis kopumā iesēts vairāk kā citus gadus - 82 400 hektāru platībā.

LLKC apsekojumu rezultāti liecina, ka pašlaik ziemāju lauki visā Latvijā izskatās apmierinoši. Lauki ar lielāko ražas potenciālu jau ierasti vērojami Zemgalē. Tomēr ziemāju ražas apmērus maijā nav vienkārši noteikt.

"Priekšā vēl ir izaicinājumu pilnais vasaras augšanas periods - augus var ietekmēt sausums, negaisi un krusas, kas sējumus gulda veldrē, kaitēkļi un slimību uzbrukumi, kā arī pats galvenais - tas, kāds būs ražas novākšanas periods. Šobrīd secinām, ka vēsā aprīļa un maija sākuma dēļ veģetācija aizkavējusies par aptuveni 7-10 dienām. Pašreiz zied ziemas rapsis, tam veidojas jaunie pāksteņi un par labu nāk mēreni siltie laika apstākļi, kas šo procesu nesteidzina," sacīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.