"Domāju, ka ideja par kultūras sasaisti ar maratonu ir izdevusies. Saņēmām daudz pozitīvu atsauksmju gan no latviešiem, gan ārzemniekiem. Maratona laikā redzējām pat to, kā sportisti bija gatavi riskēt ar saviem rezultātiem, jo vēlējās apstāties pie latviešu tautumeitām un kopā uztaisīt selfiju. Tas bija dziesmots skrējiens, un ne velti attiecībā uz maratonu radās teiciens "Skrienam ar dziesmu"," - tā maratona organizētājs, "Nords Event Communications" valdes priekšsēdētājs Aigars Nords.
Tieši šis kultūras akcents, kas ievīts maratona skrējienā, padarījis to pazīstamu ārzemnieku vidū. Pateicoties tam, šogad "Nords Event Communications" ar savu "Lattelecom Rīgas maratonu" Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2014" izvirzīts nominācijā "Eksportspējīgākais komersants" mazo komercsabiedrību grupā.
A.Nords atminas, ka laikā, kad tika pieņemts izaicinājums rīkot maratonu, nav īsti bijis skaidrs, no kura gala ķerties klāt organizēšanai. "Pirmajā gadā sākām ar 1000 dalībnieku, kuru vidū jau toreiz bija pāris ārzemnieku. Tajā brīdī sapratām, ka mums ir iespēja augt un piesaistīt Rīgai ne tikai mūsu pašu vietējos skrējējus, bet arī ārzemniekus," - tā A.Nords.
Kopš pirmā maratona jau pagājuši astoņi gadi, un šajā laikā pasākums no maz apmeklēta, neatpazīstama sporta notikuma kļuvis par straujāk augošo Ziemeļeiropas galvaspilsētu maratonu un reģionālo līderi masu sporta sfērā. A.Nords ir pārliecināts, ka pašlaik Rīgas maratons jau ir konkurents arī sen pazīstamajiem Helsinku un Kopenhāgenas maratoniem, tāpat Gēteborgas pusmaratonam un pat Stokholmas maratonam.
Sākot konkurēt ar lielajiem un sen pazīstamajiem skriešanas sporta notikumiem, A.Nords kopā ar komandu sapratis, ka "Lattelecom Rīgas maratonam" jāpiešķir papildu pievienotā vērtība, kas ļautu to veiksmīgāk pozicionēt ārzemju tirgū. "Apmeklējot maratonus Eiropā, redzējām, ka liela daļa organizatoru cenšas dalībniekiem pārdot kādu savu īpašo akcentu. Redzējām šādu potenciālu arī Rīgai. Mums bija nepieciešama kāda "oga", kas Rīgā pievilktu ārzemniekus. Nospriedām, kāpēc lai tā nebūtu kultūra, jo dejot un dziedāt mēs mākam. Tā radās ideja par maratona unikālo pozicionējumu - "Brīvības ielas Kultūras kilometru", kas ļautu parādīt Latvijas kultūras mantojumu," uzsver "Nords Event Communications" valdes priekšsēdētājs.
Ideja izdevusies, jo 2014. gadā Rīgas maratona aktivitāte "Brīvības ielas Kultūras kilometrs" tika iekļauta Eiropas Kultūras galvaspilsētas oficiālajā programmā, piešķirot Rīgas maratonam papildu pievilcību ārzemnieku vidū.
Savukārt, izpildot Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas standarta kritērijus, Rīgas maratons ir saņēmis "Bronzas" līmeņa pasākuma kvalifikācijas zīmi. Rīgas maratons ir vienīgais Ziemeļeiropā un viens no 50 maratoniem pasaulē, kas saņēmis šo prestižo kvalitātes vērtējumu.
Ideja par "Kultūras kilometru" piesaistījusi arī ievērojamu daudzumu ārzemnieku. 2014. gadā no klasiskā maratona distances dalībniekiem ārvalstu pārstāvji bija 58%, savukārt pusmaratonā - 25%. Rīgas maratona pamata eksporta tirgus ir Baltijas valstis, Ziemeļvalstis (īpaši Somija un Zviedrija), kā arī atsevišķas Eiropas valstis (Lielbritānija, Vācija, Polija, Itālija, Francija) un Krievija. Savukārt kopējā eksporta tirgus ģeogrāfija un pasākuma atpazīstamība aizsniedz arī mazāk tipiskus reģionus un valstis Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
"Lattelecom Rīgas maratons" eksporta jomā sevi parādījis, jo, ja 2007. gadā starp dalībniekiem bija tikai 115 ārzemnieki, tad 2014. gadā Rīgas maratonā piedalījās jau 3 000 ārvalstu dalībnieku no 61 pasaules valsts. Kopumā šajā gadā maratonā startēja 23 tūkstoši dalībnieku, kas nozīmē, ka ārvalstu dalībnieku kopējais īpatsvars sasniedz 13%.
Vērtējot iespējas nākotnē, A.Nords uzsver, ka kultūras jomā Rīgas maratonu vēl var pamatīgi pilnveidot, līdz ar to nākamā gada pasākumā ir paredzēti jauninājumi.
Jāatgādina, ka jauno nosaukumu "Lattelecom Rīgas maratons" skrējiens ieguvis uzsākot 2015. gada skriešanas sezonu, bet no 2007. - 2014. gadam pasākums nesa iepriekšējā ģenerālsponsora vārdu - "Nordea".
Par konkursu - "Eksporta un inovācijas balva"
"Eksporta un inovācijas balva" tiek organizēta jau desmito gadu. Konkursa mērķis ir paust atzinību Latvijas komersantiem, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē. Šī gada konkursa laureāti tiks paziņoti svinīgā ceremonijā 2014. gada 4. decembrī, kad Vidzemes koncertzālē "Cēsis" visus tā dalībniekus sveiks konkursa patrons - Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
