Puertorikāņi kopš 1917. gada ir ASV pilsoņi, tomēr Savienoto Valstu konstitūcijas darbība Puertoriko ir ierobežota un teritorijas iedzīvotāji nevar piedalīties ASV prezidenta vēlēšanās, taču var vēlēt savu gubernatoru.
Kā NYT sacījis salas gubernators Alehandro Garsija Padilja (redzams fotogrāfijā), Puertoriko 73 miljardu ASV dolāru lielais ārējais parāds kļuvis par pārāk smagu nastu, un Puertoriko to vairs nespēj atmaksāt.
"Parāds nav atmaksājams. Vienkārši nav variantu, kā to izdarīt. Es vēlētos kādu vienkāršu risinājumu, bet šī nav politika, bet gan tīra matemātika," sacījis Puertoriko līderis.
Viens no finanšu krīzes galvenajiem iemesliem esot ilgtermiņa dzīvošana uz parāda - salas valdība vairākus gadus, norēķinoties par pensijām un sedzot publiskā sektora izdevumus, pārdevusi obligācijas. Parādzīmes izdotas, neskatoties uz to, ka Puertoriko ekonomika atrodas recesijā un tās iedzīvotāju skaits samazinās.
NYT aprēķinājis, ka Puertoriko parāds ir četras reizes lielāks nekā tas, kāds bija jāatmaksā bankrotu piedzīvojušajai Detroitai. Medijs arī atgādina, ka atšķirībā no Detroitas ASV konstitūcija neļauj Puertoriko iesniegt maksātnespējas pieteikumu, kas nozīmē, ka salas finanšu krīzes sekas būs grūtāk kontrolējamas un paredzamas.
"Washington Post" analītiķi vērtē, ka, tirgojot parādu vērtspapīrus finanšu tirgū, Puertoriko kīzes dēļ ASV ievērojami pieaugs aizņemšanās izmaksas.
Kopējais Puertoriko parāds sniedzas līdz aptuevni 70% no valsts IKP. Salīdzinājumam - Grieķijas parāds ir aptuveni 170% no IKP. Ekonomisti norāda, ka valsts parādu, neradot negatīvas sekas uz valsts ekonomiku, ir iespējams apkalpot, ja tas veido līdz 50% no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
