Pēdējo divdesmit gadu laikā Krievijas pilsoņi nodokļu paradīzē Kiprā bija paspējuši nobēdzināt aptuveni 30 miljardus ASV dolāru (aptuveni 15,8 miljardus latu), atsaucoties uz Alto universitātes Somijā pētnieku Laivi Karhunena un Svetlanas Ļedjajevas un Rietumu Ontario universitātes pētnieka Džona Vollija veiktajiem aprēķiniem, ziņo portāls "banki. ru".
Pētnieki lēš, ka vēl tagad vismaz trešdaļu vai pat pusi no Kipras bankās esošajiem depozītiem veido noguldījumi no Krievijas. Patlaban depozītu apmērs Kipras bankās sasniedz 31 miljardu ASV dolāru, tostarp privātpersonu un komersantu noguldījumi – 19 miljardus ASV dolāru.
Izpētot, kādās Krievijas tautsaimniecības nozarēs tiek ieguldītas investīcijas no Kipras un Britu Virdžīnu salām, ekonomisti nonākuši pie secinājuma, ka "investori" no šīm nodokļu paradīzēm dod priekšroku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un finanšu sektorā. Tikmēr investori, kas nāk no Ķīnas, Turcijas, Francijas, Šveices, ASV un Somijas, 70% gadījumu devuši priekšroku investīcijām apstrādes rūpniecībā, bet 67 % - arī tirdzniecības nozarē.
Tāpat pētnieki secinājuši, ka divdesmit gadu laikā uz Kipru izvestās krievu naudas apmērs ir līdzvērtīgs tam, kas oficiāli no Krievijas aizplūst viena gada laikā.
2012.gadā vien tie bijuši 56,8 miljardi dolāru, taču Krievijas Centrālās bankas ieskatā, aptuveni 35 miljardu dolāru vērta kapitāla "aizplūšana" notikuši apšaubāmos veidos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
