ERAB akcionāru ikgadējā sanāksmē nedēļas nogalē Zagrebā pieņemts lēmums ierobežot reģionā ārvalstu valūtas lielo īpatsvaru finanšu darījumos un mudināt bankas izsniegt kredītus vietējā valūtā.
Ārvalstu valūtu kredītu apjoma pieaugumu ekonomiskā uzplaukuma gados veicināja neattīstītais finanšu tirgus, zemās noguldījumu procentu likmes un augstās procentu likmes kredītiem vietējās valūtās, norāda ERAB.
Sākoties krīzei, Austrumeiropas bankām un to mātes kompānijām Austrijā, Itālijā, Vācijā un Zviedrija radās grūtības refinansēt ārvalstu valūtās iesniegtos mājokļu, automašīnu un patēriņa kredītus.
"Aizdevumi ārvalstu valūtās ir krīzes simptomi šajās valstīs," norādīja Ungārijas Centrālās bankas viceprezidente Jūlija Kirali. "Tie arī rada kredītu risks bankām. Tā nav problēma, ko var atrisināt vietā dienā. ERAB iniciatīva ir apsveicama," viņa sacīja.
Ungārijai, tāpat kā Latvijai un Rumānijai, nācās lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), lai pārvarētu ekonomisko krīzi.
ERAB pieder 61 valstij un divām starpvaldību institūcijām. Tā tika izveidota 1991.gadā, lai veiktu investīcijas bijušā padomju bloka valstīs no Balkāniem līdz Āzijai un palīdzētu tām pārveidot savas ekonomikas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
