Grieķija saņems starptautisko aizdevumu; tas prasīs 'lielus upurus'  (5)

Vienošanās paredz jaunus stingrus pasākumus Grieķijas valsts budžeta deficīta samazināšanai.

Uzstājoties valdības ārkārtas sēdē svētdien, Papandreu norādījis, ka valstij "būs jānes lieli upuri", lai izvairītos no bankrota. Pēc Papandreu teiktā, Grieķijai ik gadu jāaizņemas 60 miljardi eiro (aptuveni 42 miljardi latu). "Mūsu nacionālā sarkanā līnija ir izvairīties no bankrota," sacīja Papandreu, norādot, ka "neviens nespēja pat iedomāties, kāds ir valsts parāds, ko atstājusi iepriekšējā valdība".

Vienošanās detaļas Grieķijas valdība paziņos vēlāk.

"Mūsu šodienas lēmums prasīs lielus upurus no iedzīvotājiem," atzina Grieķijas premjers, norādot, ka ir izprotams publiskais sašutums par stingrajiem taupības pasākumiem.

Svētdien Briselē tiksies Eiropas finanšu ministri, lai vienotos par konkrētu summu, kādu Grieķijai piešķirs ES un SVF.

Kā ziņots, marta beigās visas 16 eirozonas valstis atbalstīja ārkārtas finanšu palīdzības piešķiršanu Grieķijai. Jauktais palīdzības mehānisms sastāv gan no SVF līdzekļiem, gan no eirozonas valstu aizdevumiem Grieķijai uz divpusējo līgumu pamata.

Saskaņā ar vienošanos, vienu trešdaļu līdzekļu krīzes skartajai valstij piešķirs Valūtas fonds, bet divas trešdaļas - eirozonas dalībnieki.

Kā ziņots, Grieķijas budžeta deficīts iepriekš veidoja 12,7% no IKP, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz ES noteikto limitu 3% no IKP apmērā.

Savukārt valsts parāds veido jau aptuveni 300 miljardus eiro (211 miljardus latu), kas veido ap 130% no IKP.

Grieķijas krīze jau ievērojami sadārdzinājusi valsts aizdevumu izmaksas, kā arī radījusi bažas par Atēnu maksātnespēju un līdzīgas situācijas attīstību citās eirozonas valstīs. Valdības ieplānotie pretkrīzes pasākumi ietver jaunu nodokļu paaugstināšanu un tālāko valsts finansējuma samazinājumu.

Jau vēstīts, ka sestdien Grieķijā notika plašas demonstrācijas, kas pārauga vardarbībā, lai protestētu pret ES un SVF pieprasītajiem taupības pasākumiem.