"Ukraina nav viena. Eiropa vienprātīgi atbalsta Ukrainuun jaunās valdības reformu programmu. Mūsu rīcība runā skaļāk par vārdiem," ceturtdien norādīja Junkers.
Latvija atbalsta EK priekšlikumu sniegt tālāku makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, īstenojot trešo makrofinanšu palīdzības programmu 1,8 miljardu eiro apmērā. Tās īstenošanai ir jānotiek 2015. gadā un 2016. gada sākumā, skaidro Ārlietu ministrija.
Plānotā programma ir vērsta uz Ukrainas ekonomiskās un finanšu situācijas stabilizāciju, un tā ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP) un ES Padomei.
Pēc tam, ka lēmums par makrofinansiālo palīdzību būs pieņemts, priekšnosacījums maksājumu veikšanai būs Ukrainas pašreizējās SVF programmas veiksmīga īstenošana un tādas ekonomikas un finanšu politikas īstenošana, par kuru EK Eiropas Savienības vārdā un Ukrainas valdība vienosies saprašanās memorandā, skaidro Komisija.
Kā norādā Latvijas Ārlietu ministrija, Latvija kā ES Padomes prezidējoša valsts aktīvi atbalstīs minētās programmas pieņemšanu un īstenošanu, lai sekmētu Ukrainas ekonomikas atveseļošanos.
Kopš 2010. gada šī būs jau trešā makrofinansiālās palīdzības programma Ukrainai. 2014. gadā Ukrainai tika piešķirta makrofinansiālā palīdzība 1,36 miljardu. eiro apmērā, bet pēdējo maksājumu 250 miljonu eiro apmērā paredzēts izmaksāt līdz 2015. gada pavasarim.
Jau vēstīts, ka prokrieviski noskaņoti grupējumi 2014. gada aprīlī sāka ieņemt valsts un drošības iestāžu ēkas Ukrainas austrumos, pasludinot Luhanskas un Doņeckas "tautas republikas". Ukrainas valdībai cenšoties atjaunot kontroli pār reģioniem, Donbasā notiek bruņota cīņa, kurā ir tūkstošiem bojāgājušo.
Kijeva un Rietumi uzskata, ka separātistus apbruņo un apgādā Krievija. Tikmēr Kremlis noliedz, ka sūtītu savu bruņojumu un karavīrus uz Ukrainu, norādot, ka visi no Krievijas Ukrainā iebraukušie kaujinieki ir "brīvprātīgie".
Ziņots, ka ceturtdien, svinīgi atklājot ES prezidentūras sākumu, Latvijā ieradušās vairākas augstas ārvalstu amatpersonas - Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
