Foto: AP/Scanpix

Kanādas energokompānija "TransCanada Corp." trešdien paziņoja, ka sūdzēs ASV valdību tiesā par jēlnaftas cauruļvada "Keystone XL" projekta noraidīšanu un pieprasīs kompensāciju 15 miljardu ASV dolāru (14 miljardu eiro) apmērā.

1900 kilometrus garo cauruļvadu bija iecerēts uzbūvēt jēlnaftas transportēšanai no ekoloģiski strīdīgām naftas smilšu atradnēm Kanādā uz pārstrādes rūpnīcām ASV Meksikas līča piekrastē.

"TransCanada" paziņoja, ka atļaujas liegšana cauruļvada pabeigšanai "bija patvaļīga un neattaisnota" saskaņā ar Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA), un ASV prezidents Baraks Obama ar šādu lēmumu arī pārkāpis savas konstitucionālās pilnvaras.

Obama novembra sākumā noraidīja " Keystone XL" projektu. Obama sacīja, ka plāns "nav Savienoto Valstu nacionālajās interesēs", un norādīja, ka tas kaitētu videi un ilgtermiņā nozīmīgi nepalīdzētu ekonomikas attīstībai un ievērojami nesamazinātu gāzes cenas.

"TransCanada" savā sūdzībā paziņoja, ka atļaujas liegšana cauruļvada būvniecības pabeigšanai bijusi diskriminējoša pret šo firmu, un atzīmēja, ka trīs citas cauruļvadu kompānijas bija saņēmušas atļaujas līdzīgām operācijām.

Firma paziņoja, ka Obamas administrācija padevusies vides aktīvistu spiedienam, lai gan šī administrācija "sešos gadījumos bija secinājusi, ka šim cauruļvadam nebūs ievērojamas ietekmes uz klimata izmaiņām".

"Novilcināšana un galīgais lēmums liegt atļauju bija politiski motivēts, tieši pretējs pašas administrācijas pētījumu secinājumiem, un nebija pamatots ar "Keystone" pielietojumu," teikts "TransCanada" paziņojumā.

Kompānija paziņoja, ka pieprasīs 15 miljardus ASV dolāru kā kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, kas radušies atļaujas liegšanas dēļ, ar kuru pārkāptas ASV saistības pret NAFTA.

Likumprojektu par 1900 kilometrus garā cauruļvada būvniecību Republikāņu kontrolētajā ASV Kongresā pērn janvāra beigās pieņēma Kongresa augšpalāta Senāts, bet februāra sākumā - arī Kongresa apakšpalāta Pārstāvju palāta. Pēc pieņemšanas abās Kongresa palātās likumprojekts tika nosūtīts prezidentam apstiprināšanai, lai tas kļūtu par likumu.

Tomēr Obama tam februārī uzlika veto. Prezidenta veto apiešanai bija vajadzīgas divas trešdaļas balsu Kongresā. Martā balsojumā Senātā projekta aizstāvji tās savākt nespēja.

Naftasvada būvniecību bija paredzēts finansēt Kanādas energokompānijai "TransCanada" un citiem naftas piegādātājiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!