Krievijas okupētās pussalas lielākā zoodārza direktoram inkriminētas apsūdzības par trīs Bengālijas tīģeru mazuļu nāvi. Tīģerēni gāja bojā lielā aukstuma dēļ decembra sākumā, kad elektroapgādes traucējumu dēļ pussalā lielākoties nebija piekļuves elektrībai. Zubkovs tūlītēji tika smagi kritizēts par nespēju laicīgi reaģēt, lai iegādātos ģeneratorus apkures nodrošinājumam, kas, iespējams, ļautu novērst tīģeru nāvi.
Zoodārza darbinieki aģentūrai AP skaidrojuši, ka centušies tīģerēnus uzturēt siltumā un aprūpēt, taču tas nav izdevies. Esot bijis pasūtīts jauns ģenerators no Maskavas, bet tā piegāde ieilgusi.
Sūdzības uzturētāji no Krimas tiesas pārvaldes jau pirms sprieduma medijos nav kautrējušies paziņot, ka Zubkovam nav cerību izvairīties no cietumsoda. Tikmēr Zubkovs sācis sevi aktīvi aizstāvēt, paziņojot, ka pret viņu un viņa biznesu uzsākta nomelnošanas kampaņa.
Kā Zubkovs skaidro "The Moscow Times", problēmas sākušās, kad pēc Krimas aneksijas pussalā augstās varas pozīcijās nokļuvuši nepieredzējuši ierēdņi. "Vai nu tu viņiem patīc, vai arī nē," tā biznesa vides iespējas Krimā raksturo uzņēmējs.
"Viņi nedomā par Krimu, par biznesa vidi, vai par zaudējumiem, kurus rada investoriem, viņus interesē tikai personīgās ambīcijas," sacījis Zubkovs.
Zubkova privātais zoodārzs bija viens no pirmajiem, kuru pēc Padomju Savienības sabrukuma izveidoja Ukrainā, tas ir arī viens no populārākajiem tūrisma apskates objektiem nu jau Krievijas okupētajā Krimā.
Zubkovs, lai aizstāvētu savas intereses, arī izveidojis video blogu, kurā vērš uzmanību uz neeksistējošo Krimas tiesiskuma sistēmu.
"Notiek kaut kas neticams. Viņi grib ielikt mani cietumā, atņem manus parkus, es šobrīd neredzu ceļu, kā lai no šīs situācijas izkļūst. Kāpēc viņiem būtu jāiznīcina kādu, kurš maksā nodokļus?" medijam sacījis Zubkovs.
"Es atbalstu Krieviju, es dzirdu kā prezidents Putins aicina pārstāt terorizēt uzņēmējus un pārtraukt pret tiem izturēties, kā pret slaucamām govīm. Nav nevienas amatpersonas, kura nebūtu šos vārdus dzirdējušas, bet, neskatoties uz to, viņi turpina tā uzvesties," portālam "The Moscow Times" sašutumu pauž Zubkovs.
Vēstīts, ka Ukraina pēdējo nepilnu divu gadu laikā ir piedzīvojusi dramatiskus notikumus. 2014. gada sākumā plašos tautas protestos tika gāzts prezidents Viktors Janukovičs.
Tam sekoja Krievijas spēku īstenotā Krimas pussalas okupācija un aneksija, kā arī asiņainais karš Ukrainas austrumos, kur Kremļa atbalstītas un apbruņotas grupas sagrāba atsevišķas teritorijas Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
Reaģējot uz Krimas nelikumīgo aneksiju, Eiropas Savienība (ES) un citas Rietumu valstis vērsa pret Krieviju un tās amatpersonām ekonomiskās sankcijas un ceļošanas aizliegumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
