Pēc piektdien konferencē pieņemtā galīgā lēmuma jau tuvākajā laikā plānots parakstīt protokolu par Krievijas uzņemšanu PTO, kur patlaban ir 153 pasaules valstis, vēsta raidorganizācija BBC.
Protokola projekts par Krievijas pievienošanos PTO jau ir akceptēts un to Krievijas vārdā vēl atliek parakstīt atbildīgajam ekonomikas attīstības ministram.
Pēc protokola parakstīšanas Krievijai atliek vēl ratificēt dokumentu paketi iestājai PTO. 30 dienas pēc šo dokumentu ratifikācijas Krievija kļūs par pilntiesīgu šīs starptautiskās organizācijas dalībvalsti.
Latvijas Zemkopības ministrijā (ZM) norāda, ka piektdien PTO 8. Ministru konferencē gala lēmums pieņemts ne tikai par Krievijas, bet arī Melnkalnes, Samoa un Vanuatu uzņemšanu PTO. Šo valstu starpā Latvijai nozīmīgākā ir Krievijas dalība PTO, par kuras pilntiesīgu dalībvalsti Latvijas kaimiņvalsts kļūs 2012. gada vasarā.
Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) skaidro, ka Krievijas PTO līgumu saistības stāsies spēkā pēc iestāšanās dokumentu ratifikācijas, kas gaidāma 2012.gada jūlija beigās.
Krievija patlaban ir lielākā pasaules ekonomika, kas nav pārstāvēta PTO. Valsts centās iekļūt PTO kopš 1993.gada. Vēl ilgāk – kopš 1987.gada - PTO cenšas tikt Alžīrija.
Pēdējiem Krievijas mēģinājumiem iekļūt PTO ceļā stājās Gruzija, kas līdz šim draudēja izmantot savas veto tiesības, lai bloķētu Krievijas uzņemšanu PTO. Tbilisi prasīja, lai tiktu nodrošināta starptautiskā uzraudzība pār pārrobežu tirdzniecību, kas tiek veikta tās separātiskajos reģionos - Dienvidosetijā un Abhāzijā, kas atdalījās no Gruzijas pēc bruņotajiem konfliktiem 2008.gadā un kuras Maskava atzina par neatkarīgām valstīm.
Maskavu un Tbilisi jautājumā par Krievijas uzņemšanu PTO mēģināja samierināt Šveice, kas panāca abu pušu vienošanos strīdīgajā pārrobežu tirdzniecības jautājumā. Proti, Krievija un Gruzija vienojās, ka tirdzniecību neatzītajās republikās Dienvidosetijā un Abhāzijā monitorēs starptautiski eksperti. Tāpat tiks ieviesta elektroniska informācijas apmaiņas sistēma.
BBC vēsta, ka visvairāk no Krievijas pievienošanās PTO iegūs krievu metalurģijas kompānijas, bet zaudēs – datoru ražotāji. Dalība PTO skars arī lauksaimniecību, jo subsīdijas nozarei tiks ierobežotas līdz 9 miljardiem dolāru (apmēram 5 miljardiem latu) 2012.gadā, bet atbalsta apjoms 2018.gadā saruks vēl divas reizes.
Būtisks muitas nodevu samazinājums importam nav gaidāms – lauksaimniecības produktiem tās samazināsies no 13,2% līdz 10,8%, bet rūpniecības precēm – no 9,5% līdz 7,3%. Tāpēc straujš importa pieaugums Krievijā nav gaidāms, vēsta BBC.
Tikmēr Latvijas ĀM uzskata, ka Krievijas dalība PTO sniegs virkni ieguvumus arī Latvijai, jo Krievija šobrīd ir otrais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris pēc Eiropas Savienības.
Līdz ar saistību stāšanos spēkā Latvijas uzņēmēji iegūs no Krievijas eksporta tarifu ierobežojumu atcelšanas izejvielām, samazinātajiem tarifiem un netarifu barjerām. Saistības, ko uzņemas valstis, iestājoties PTO, uzskatāmas par aptverošāko un efektīvi piemērojamāko tirdzniecības attiecību regulējumu, norāda ĀM.
Savukārt ZM skaidro, ka Krievija ir nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris starp trešajām valstīm pārtikas un lauksaimniecības produktu tirdzniecībā.
2010. gadā uz Krieviju tika eksportēti 62% no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta apjoma uz trešajām valstīm. Savukārt imports no Krievijas veidoja 25% no kopējā trešo valstu pārtikas un lauksaimniecības produktu importa apjoma Latvijā.
Krievijas dalība PTO, kuras ietvaros tai vajadzēs ievērot daudzpusējos tirdzniecības nosacījumus, tai skaitā sanitāros un fitosanitāros pasākumus, tirdzniecības tarifus un ne-tarifu barjeras, sekmēs Krievijas un pārējo PTO dalībvalstu, tai skaitā, Latvijas savstarpējās tirdzniecības izaugsmi, uzskata ZM.
Krievija kā pilntiesīga PTO dalībvalsts nevarēs ieviest tādus tirdzniecības ierobežojumus, kas ir pretrunā ar tās uzņemtajām saistībām PTO.
Turklāt Krievija samazinās ievedmuitas nodokļus plašam produktu klāstam un tās saistību grafikā noteiktie vidējie ievedmuitas nodokļi lauksaimniecības produktiem pēc to pilnīgas ieviešanas būs 10,8% pašreizējo 13,2% vietā (piena produktiem – 14,9% pašreizējo 19,8% vietā; graudiem – 10% pašreizējo 15,1% vietā).
Krievijas iestāšanās PTO tirgus pieejamības sarunu ietvaros ir panākta vienošanās par atsevišķu augsto tarifu būtisku samazināšanu, piemēram, šobrīd piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanās brīdi PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu.
Līdz ar to Latvijas cūkaudzētāju konkurētspējīga eksporta iespējas uz Krieviju būtiski uzlabosies. ZM ir aprēķinājusi, ka, eksportējot dzīvas cūkas 2010.gada apjomos, Latvijas cūkaudzētāji uz samazinātā ievedmuitas nodokļa rēķina ietaupīs apmēram 5 miljonus eiro (3,5 miljonus latu). Turklāt cūkgaļas ražotāji varēs izmantot arī iespēju eksportēt savu produkciju tarifu kvotas ietvaros ar ievedmuitas nodokli 0%, (pašreiz tarifs ir 15%, bet ne mazāk kā 0,25 eiro par kilogramu).
Citas nozīmīgas Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus grupas, kuras Latvija pašreiz eksportē uz Krieviju un kuras nākotnē skars ievedmuitas nodokļa samazinājums, ir konservētas un citādi pārstrādātas zivis, cukura un kakao izstrādājumi, alkoholiskie dzērieni.
Līdztekus ievedmuitas nodokļu samazinājumam, Krievija ir apņēmusies samazināt tās lauksaimniecības subsīdijas (no 9 miljardiem ASV dolāru 2012. gadā uz 4,4 miljardiem ASV dolāru 2018. gadā), atcēlusi prasību par importa licenci alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī noteikusi saistības attiecībā uz eksporta nodevām vairāk nekā 700 produktiem (t.sk., zivīm un kokiem).
Pozitīvu ietekmi uz tālāku Latvijas produkcijas eksporta uz Krieviju attīstību sekmēs apstāklis, ka Krievija tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitāros un fitosanitāros pasākumus piemēros saskaņā ar PTO normām un veiks pakāpenisku šo prasību saskaņošanu ar starptautiskiem standartiem pārtikas, dzīvnieku un augu veselības jomā,
Tāpat turpmāk tiks veikta Krievijas PTO saistību izpildes uzraudzība, piebilst ZM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
